Un tas var būt jebkas, kuram/i bez Tevis šobrīd ir tik, labi, ka Tu viņa/s atmiņai neizslīdi cauri... "Я - ненавижу, за то что рядом нет тебя.'' ...Tu vari pazaudēt prātu un vienkārši atļaut tai sajūtai lēnām izzust.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38714, pārdomas691, emocijas144
Но так и быть: я сам себе
Противиться не в силах боле;
Всё решено: я в вашей воле,
И предаюсь моей судьбе.
Lai nedomātu ka Akmenim sirds vietā akmens.
Un Tu, blogu vampīr, neklausies, ne tev domāta
WOW, Ingrīd kāds gandarījums ko, tikai neizkūsti,
uzņēmi enerģiju ko, blogu vampīr
Es vakar biju skarba, skarbāka, kā vajadzēja.
Bet- kāpēc??.. nekas nerodas tukšā vietā, vai ne?? :)
ha!! Tā sauc.Mens ir bijis tukŠ vnm, bārstot te savus medainos izteikumus, tukŠ paliek tukŠ- ne jau tie to tukšumu padara pilnāku
Izdevušos nedēļu Tev!!
Vislabākais veids, kā pārvarēt kārdinājumu, ir .... padoties tam!!!
Whatever, es tik un tā uzskatu, ka uzrakstīji to par sevi, jo pēc sevis vērtējam ārējo pasauli, izkaltusī piepe!
Ne jau es palieku bez prāta, bet kas tā dara, Tu paliec iekšēji tukš,
vai tad tā nav, un tukš cilvēks nav piepe, staigājošā emocija
Tatad Akmen tas ir tas ko tu par sevi domā, būsi piepe - es tā kā rakstīju izgāju no savām piedzīvotām emocijām, saruna bija par mani!
Pazaudējot prātu, Tu paliec par staigājošu piepi, kas ar laiku izkalst,
un tad nekādas sajūtas nelīdzēs
Kam,bija jaaiziet,tas ari aizgaja.Nekad nevajaga skatities kas ir bijis,jo tas jau ir masvarigi-bet jalukojas nakotne,vel viss prieksa,ar,tadu domu vieglak dzivot...........
Kkā tā - laikam ...
Cik, anne, nevajadzīgo kartupeļu maisu nēsā līdzi, pat guļot? Tiešām, jāatbrīvojas no liekā. Citādi tas smagums katrā teiktā vādrā jūtams.
kad esi tik izmisis...kad-jūti-pietrūkst...bet šim-tam, kas pietrūkst-nav vietas tavās kruzuļu ielocēs...kur ieķerties...un-vai to vēlies iepazīstināt ar visu, kas tevi smacē...
vispirms-atbrīvojies no liekā...lai vari saņemt-vajadzīgo!
bet viss var norisēt arī vienlaikus-Vajadzība izspiež no Trauka-ūdeni netīro...padibeņu dzīru mieles.....kā lieko.
un visi nīstie seko aiz tevis kā svīta-šlepe garai kleitai...slauka putekļus uz ielām...un piesūcas ar tiem...
bet-kamēr-nīsti...neieredzi-tas ir ar tevi-naids...kā sabiedrotais....
kad tu ej...tu nezini kas būs..paliek tikai tas-kas ir tai brīdī-ar tevi...kas bijis-nederīgs...tas tinas aiz tevis tādas pašas miglas dūmakā...kā-nākotne...
Cik parodaksāli.