Ļoti patika divi izteikumi;  Maijas:  iet garām "tam,kas man ir svešs";
un Ineses:  "labāk tomēr neuzkavēties, neaptāties, neizkāpt pieturās, kurās starp tur sastaptiem garāmgājējiem jūties īpaši slikti. Aizbraukt labāk vienu pieturu tālāk un nesteidzīgā pastaigas solī nonākt savā galamērķī".

Nu ko?? Kamēr dzīvo, mācies, vai ne??    Un tad, kad nesanāk, sāc atkal no jauna.. uhhhh    

.. un nešaubos vairs ne par ko

Es savukārt esmu nonākusi pie secinājuma,ka labāk tomēr neuzkavēties,neaptāties, neizkāpt pieturās,kurās starp tur sastaptiem garāmgājējiem jūties īpaši slikti.Aizbraukt labāk vienu pieturu tālāk un nesteidzīgā pastaigas solī nonākt savā galamērķī .Ne mums šo pasauli mainīt, ne mums kādu pārmācīt..esam vien putekļi,kas virpuļo savu iemīļoto danci..un pat interesanti, ka visi nedejo tango..Kur maz to garlaicību liktu .Nešaubos, ka

Lillij.
Tu esi, no tā, cik pa šiem gadiem esi iepazīta te, patiešām labs, visiem labuvēlošs cilvēks. Cik reižu neesi mani sapurinājusi, uzmundrinājusi; paldies!!  
Jā, es mācos un mācīšos pieņemt to, cik mēs, cilvēki, esam atšķirīgi, es mācīšos iet vnk garām, "tam,kas man ir svešs", bet vienu es, sevī, nespēšu pieņemt- NEKAD!!!- tāda mēroga melu pilotāžu, kādu te piekopj dāma, gadiem!! Un, atšķirībā no Tevis, nemūžam ko tādu neatbalstīšu ne te, ne reālajā dzīvē. To, ka neko arī neizmainīšu, man skaidrs tāpat, tātad vienīgais- izlikties neko nesaprotam? ok.

Maijai-
kāpēc atkal vajag pārprast- KO un KĀPĒC es uzrakstīju?? Vai grimstot sevis žēlošanā? Vai gaidot līdzjūtību? Vai Tu tiešam domā, ka nesaprotu: Tā tas pasaulē notiek! Un katram kādreiz jāmācās to pieņemt. Ko arī daru.
Jā, šis ieraksts vrb izlauzās ka kliedziens, lai nu tā būtu. Bet iemesls tam bija cits:  Man NAV!! japiever acis uz meļiem un muļķiem, nav jātēlo, ka nesaprotu viņu spēlītes!! Vienā Tev taisnība, nenoliedzami: jā, esmu savā ziņā joprojām tas tas naivais Dons Kihots, labi apzinoties, jau sen, ka ne manos spēkos apturēt šīs dzirnavas, kas te maļās uz pilnu klapi.

Paldies par Tevis uzrakstīto, jo īpaši- par tā otro sadaļu: jau pati to esmu sapratusi sen, slikta skolotāja sev esmu, ka ik pa laikam atkal neizdodas paiet tam garām, Taviem vārdiem runājot: "tam,kas man ir svešs".

Maija labi un prātīgi pateica!'   
Par daudz sevi žēlojam un visus ,, mēram,, pēc sevis...

Maksim,  mani nekaitina Ingrīda. nebūt nē, es tik tiešām pieņemu viņu tādu, kāda viņa ir- atklāta un patiesa, kaut, kā Maija pateica-reizēm ar nekorektiem uzbraucieniem..Jā, paldies, Maija Tev, par labiem vārdiem manā adresē..Es Tevi arī atzinīgi vērtēju kā cilvēku šeit!
Es, Maksim, tikai izteicu savas domas viņas blogā  par viņas teikto nenoliedzot viņu pašu kā personību. Nav tas manā stilā otru noliegt..Varu pazoboties..paironizēt..bet ne vairāk..

vot , viņa tā tgd sajutās, pieņemiet to!!!!

Un kāpēc Ingridiņa nevar par kādu domat slikti? ko? Kāpēc viņai jādomā viss labi?
Viņai var kaitināt Lille un? vai tāpēc viņa kļūst sliktaka par  pārējiem?

Ingrīda,arī citi ir zaudējuši savus vismīļākos,arī es un pēkšņi,turklāt māsai bija tikai 45 un brālim 27 un kādam mīļam cilvēkam 33,par tēvu un mammu nemaz nerunājot,es varu teikt tikai to,ka tas man iemācīja dzīvot,turklāt dzīvot ar prieku un labvēlību pret pasauli,jo cits nekas neatliek,kapā blakus neapgulsies,ar pieri mūri neizsitīsi un ,pat ja izsitīsi,tik un tā nevienu vairs nepiecelsi.Mēs žēlojam sevi un sāp mums ne jau viņu dēļ,bet gan sevis,jo MUMS tālāk ir jādzīvo bez viņiem.Viņi ir devušies tur,kurp dosimies arī mēs.Var dusmoties un kliegt uz visu pasauli,var raudāt līdz spēku izsīkumam,var nīcināt žēlabās sevi,bet tas vairs neko,vai dzirdi NEKO nemainīs.Varbūt esmu skarba,bet esmu zaudējusi un raudājusi par daudz,lai turpinātu žēlot sevi ,man tas mācīja skatīties pasaulē labvēlīgākām acīm,jo ikviens esam dažādi,arī te esošie.Jā,arī man te daudz kas nepatīk,bet es neesmu Dons Kihots,kas cīnās ar vējdzirnavām,ne jau visi,kas domā kaut cik atšķirīgi no Tevis ir spēlmaņi,vai lišķi,viņi vienkārši ir citādi,arī dzīves pieredze tiem ir citāda un tāpēc tie rīkojas citādi.Piedod,es nespēju paiet garām šim blogam,jo Lillija ir viena no tiem,ko te cienu,arī Tevi,par spīti Taviem brīžiem ļoti nekorektajiem "iespērieniem"tiem,kuri to patiesībā nav pelnījuši.Es vnk paeju garām tam,kas man ir svešs ,jo pasauli mainīt es nespēju,vien sevi un savu attieksmi pret to.Man arī ļoti žēl,ka amigoss vairs nav tāds,kāds bija pirms 2 gadiem,man ir ļoti žēl,ka tagad te ir tik daudz sēnalu,ka graudu pamanīt ir grūti,bet es netaisos tāpēc skriet ugunī ,vai tas ir prātīgi,vai gļēvi man vienalga,jo man svarīgāk ir mīlēt un būt klātesošai tur,kur tas ietekmē manu dzīvi reāli,ne virtuāli,ko es novēlu arī Tev.:)
Un ...jūtu līdzi Tavām sāpēm,paties,jo zinu,kā tas ir...zaudēt mīļos...bet zinu arī to,ka mani mīļie grib mani redzēt laimīgu,ne asarās mirkstošu par to,kas nav atgriežams,mēs satiksimies atkal...kaut kad un kaut kur...arī Tu ar sev mīļajiem
P.S. Manai draudzenei,kura nemitīgi raudāja par sev mīļo zaudēto cilvēku,tas atnāca sapnī un lūdza neraudāt,jo viņa guļvieta no asarām visu laiku esot slapja...

Jābūt sevišķi piesardzīgai,lai pie 5 elementiem tiktu

Tas, ka Ingridina visus suta d..... tas ir tik patiesi no vinas un nesamaksloti. Nav jegas izlikties par labo un neievainojamo, tapatas visi redz kas un ka.
Sada man Ingridina patik.

A tev ir ar ko kopa iet padirst?

Tu ti aprobezots esi pizdec.....

Uzrapties uz skapja un noslaucit puteklus

ir par ko rupeties...ir ar ko nokniebties......un tttttttttttt

vso jasno...cerams....ko...ir ar ko runat....ir ko darit...ir ar ko atpusties...

Nu ja...

nu ko apdirsies.......