Jo nevienam ar savām asinīm uz papīra(kā dažš labs) parakstījies neesmu(Lipmanu ieskaitot).Manā skatījumā uz tā virsmas ir brūns zīmogs.

Manuprāt, katram tomēr ir Cilvēki, kuriem tic un uzticas pilnībā.
Man tie ir mani, jau pieaugušie bērni.
Kādam citam, iespējams, vecāki (mani noraugās no mākoņa maliņas), kādam - draudzene, draugs.
Neticu, ka iespējama situācija, kad ticēt vairs nav kam, neticu.

Jo viņa pat seksā atklāja,un ko vēlas panākt no attiecībām.

Un cik ilgi Viņam pašam būtu jāatstrādā,lai pie tā visa klāt tiktu?

Dari,kā ērtāk,uzspiest nevaru.

Vari ticet man, un mazliet ari sev