Veselība par kuru nav jāsatraucas, daudz naudas plūsmu, kas ļauj veikt radošos procesus, domu lidojumu, pār kuru valdi tikai pats, klāt vēl veselīgs saprāts....saskaņai ar dabu, mīlestību un sevi.

Smirdīgi cilvēki sabiedriskajā transportā    nopīpējušies , paģiraini, nemazgājušies utt.

Reiz kādā mežā valdīja Lācis. Viņam līdzi staigāja un kalpoja Ezis.
Lācis bieži izteica kādas domas un Ezis vienmēr centās piebilst, ka viņš arī tāpat domājot.

Lācis šad tad no citiem dzirdēja, ka, lūk, Ezis esot muļķis, jo savas galvas tam nav. Tik atkārto ko Lācis saka. Valdnieks nolēma to pārbaudīt un uzdeva Ezim kādu uzdevumu.
"Klau, Ezi, būtu labi pirms stādīšanas visus kartupeļus izvārīt, tad mums izaugtu vārīti kartupeļi." Pie sevis Lācis domāja, ja Ezis tā izdarīs, rudenī nebūs ražas, tad gan tiešām Ezis ir muļķis.
"Labi, valdniek, es arī tā domāju", atteica Ezis. .
Pie sevis viņš pārdomāja Lāča teikto. Un kad pienāca ražas laiks, tika sarakts daudz kartupeļu, tomēr tie nebija vārīti.
Nu Lācis redzēja, ka Ezis nav nemaz tāds muļķis. Lai gan daudzi runā visādi, tomēr viņam ir sava galva uz pleciem.

Pozitīvie procesi un notikumi, kas dod prieku, baudu, ekstāzi dažādās izpausmēs. Gan fiziskajam ķermenim, gan garīgajam. Ticība - to vēl priekšā daudz. Cerība- tie vēl atkārtosies.

   Jo tā ir vieglāk! Pamēģini neizlikties, kas būs? Cik ilgi?

Kā uz to skatās. Var teikt gan jā, gan nē. Es drīzāk teiktu, ka vadu sevipa piedāvāto iespēju ceļu. Noteicēji - emocijas, instinkti, apkārtējās situācijas. Tās arī varu izvēlēties, bet vienmēr ierobežoti. Prātam ir liels spēks, tomēr tas nespēj atturēt no kaislīga neprāta. Jā..., interesants jautājums.

Kad man bija 13 gadu es par šo jautājumu arī daudz domāju. CIlvēki visu mūžu meklē atbildi uz šo jautājumu. Daži tā arī neatrod...
Es savulaik pievērsos zinātniskajai fantastikai un tur lūk bija dažās grāmatās tas labi aprakstīts.
JĒGA IR PAŠĀ ESAMĪBĀ, jebšu ESĪBĀ. Procesā, ko sauc dzīve.
Var protams par to diskutēt un strīdēties, galu galā tāpat nonāksim pie tā paša slēdziena.
Jēgai saturu pievienot ir MŪSU un tikai MŪSU uzdevums. Var to darīt dažādi , var pat nedarīt, tādējādi izniekojot doto laiku bez jēgas. Cieni un vērtē mirkli - tā es domāju. Tas ir viss.
Vēlu veiksmi saturīgā jēgas piepildījumā!!!