Nu, manuprāt, visi ir nozuduši pelēkajā ikdienā un nevienu īpaši neinteresē citi cilvēki, bet tie kuri grib iepazīties ir kā ikdienas krāsas... Draudzība ir vislabākais, kas vien ir iespējams... Krāsojot ikdienu mēs paplašīnām redzes loku (kā zināms, ja viss ir pelēks, tad tas no lielāka attāluma skatoties saplūst lielā pelēkā traipā)... Lai gan tas nav viegli, bet ir jāmēģina iepazīties, jo nevar zināt, kad tieši būs nepieciešams laba drauga plecs...

Nu... Nodzīvot savu dzīvi var jebkur... Bet vai tam ir jēga. Staigāt pa pasauli un meklēt īsto vietu? Godīgi sakot, dzīve nav nekas... NEKAS.... Tā tikai liekas, ka tā pieder tev... bet vienmēr atradīsies kāds, kas tevi izrīkos... Galu galā man galvenais nav dzīvot, bet gan kaut ko sasniegt.... SASNIEGUMI nevis DZĪVE ir svarīgi... Dzīve ir tikai laiks... Nav jādzīvo ir jādarbojas.

Es domāju tā. Katra kļūda ir labojama. Ja arī cilvēks ir kļūda. Tad to nav pieļāvis Dievs. Dievs vispār nekļūdās. Viņš varbūt ir nepareizi rīkojies nedodams mums ierobežojumus, bet tā nav kļūda. Kļūda tā ir cilvēku izdomāts attaisnojums nepareizai rīcībai. Dievs cilvēku kļūda? Tas ir tas pats, kas teikt:" Graudi - maizes kļūda." Tas vienkārši nav iespējams. Es neticu Dievam kā kaut kam taustāmam. Manā uztverē tas ir augstāks spēks, kas liek mums kaut ko darīt. Lieta tāda... Kā Dievs var būt mūsu kļūda, ja mēs esam viņa radīti... Ja nebūtu viņa, nebūtu mūs. Es domāju, ka Dievs jau pašā sākumā zināja, kas notiks, kad tiks radīts cilvēks. Katrs no mums domā savādāk, bet lieta tāda, ka neviens nekad nekļūdās. Viņš/a tikai izdara kaut ko neprecīzi...

Jā.. Vispār tīri interesants jautājums. No vienas puses zagt un melot ir slikti. No katra tevis pateiktā vārda kaut kas notiek. Neviens nekad nevar būt 100% pārliecināts, ka cilvēks, kas stāv viņam pretī nemelo. Meli.... Tas ir nežēlīgs ierocis. Ar to palīdzību var pazudināt cilvēkus. Manuprāt, tā ir kā atkarība. Tu vienreiz samelo un redzi, ka viss izdodas tā kā plānots. Cilvēku apčakarēšana mums ir iedzimta. Viss atkarīgs no tā cik lielā mērā... Par zagšanu katrs, kas to ir mēģinājis, ir saņēmis sodu (ja vēl nav tad saņems). Viens ir zagt vai melot vienreiz un ar labu nodomu. Pavisam, kas cits ir krāpt cilvēkus visu laiku. Tā nonākam pie slēdziena, ka melot un zagt nevienmēr ir slikti... Bet, ja tā tad kāpēc soda visus?