Jautājums sākas ar to - kas tad ir īsta mīlestība?Kā to pazīt? Vai mēs esam spējīgi patiesi mīlēt?
Patiesa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība.
Taču kādi esam mēs? Lielākoties, mēs gribētu tādu mīlestību, kurā darbojas likums - kāes tev, tā tu man.Ja es darīšu tā, tad tev ...jādara tā, kā es gribu, kā man patīk. Taču tas ne vienmēr dod pazitīvu rezultātu.Citiem vārdiem sakot, mēs vēlamies savu draugu pieskaņot savām vēlmēm, savai mīlestībai.Taču mēs katrs esam tāds, kāds esam - katrs nākam no savas ģimenes ar tās tradīcijām, un mums liekas, ka mūsu attieksme ir tā pareizākā.Tad arī sākas mūsu ciešanas.
Taču mums jāpieņem otru cilvēku tādu, kāds viņš ir - ar visu negatīvo un pozitīvo. Uztvert to kā dāvanu sev. No otra mēs tādējādi varam mācīties, kā citādām acīm uztvert mirkli.Un tas ir brīnišķīgi!!!
Tāpēc aiztaupīsim sev ciešanas, bet mācīsimies skatīties uz dzīvi ar drauga acīm.
Tas nenozīmē noliegt pašam sevi, bet darīt labāko tam cilvēkam, ko mīlam!