Tas ir arī kā mans dzīves moto - ir jāizbauda ikviens ceļa posms un procesa mirklis, lai gala rezultāts un mērķis dotu lielāko gandarījumu.

Pavisam noteikti. Ar īstajiem cilvēkiem blakus, tu pats vari justies kā īstais un esot īstajam - ikviens mirklis kļūst par īsto un vienīgo.

Protams, skaudība man ir, ka kādam citam tiek tas, pēc kā es tik ļoti kāroju un par ko es tik ļoti sapņoju. Bet ikreiz, kad man galvā ienāk tādas domas, es sev saku, ka, ja man tas netiek tagad, tad tā tam arī ir jābūt un es savu iegūšu, kad tam pienāks īstais laiks, mans laiks.

• Sev

Pirms kāda laika, es sev teicu - lai es būtu īsti laimīga, man noteikti ir jābūt pilnībā piepildītām manām prioritātēm.
Savai neatkarībai un patstāvībai.
Saviem īpašajiem sasniegumiem.
Savam milzum lielajam draugu pulkam.
Savai Lielajai Mīlestībai.
Bet tagad, es skatos uz šim Savām lietām, un saprotu.
Ka es nebūt neesmu sasniegusi savas dzīves pilnību.
Nav grāmatu par mani sarakstītu.
Mani draugi ir vien daži.
Un Mīlestība?,- nē, drīzāk otrs piesaistošs cilvēks.
Bet pats galvenais iemesls, kas dara mani laimīgi, ESMU ES PATI.
Un, jā, varu teikt droši - esmu laimīga!

Dzīve.
Cilvēks.
Mīlestība.
Sajūtas.
Emocijas.
Spējas.
Daba.

Pati dzīve. Tās sniegtās izjūtas un baudas. Tās atvēlētais laiks man. Tās piespēlētais prieks un laime. Tās nenošķirtās bēdas un asaras. Tās sniegtā iespēja man redzēt, dzirdēt, sajust un mīlēt. Pats galvenais - dzīvot. Kā es dzīvoju, tas jau paliek tikai un vienīgi manā ziņā!

Es gribētu domāt, ka katram mums jau kaut kur ir ierakstīts mūsu liktenis, tikai cik pilnīgs tas ir?
Katram ir jācenšas dotie apstākļi, dotās izdevības izmantot pēc iespējas pilnīgāk un tad varēs teikt, dzīve ir nodzīvota godam!  

Jo cilvēki ir neizprotamas būtnes - saka, ka ir gatavas visam jaunajam un dzīvē ko mainīt, bet kad pienāk tāda iespēja, tad no tās atsakās, jo tas neatbilst vispār pieņemtajiem standartiem.
Cilvēki baidās lauzt stereotipus, jo baidās no citu attieksmes.
Un tie, kuri uzdrošinās izdarīt ko savādāku, uz tiem tiek vērsti konservatīvo cilvēku skatieni.

Par sevi varu teikt - katrs mani redz tādu, kādu grib redzēt. Citiem es esmu vienmēr pozitīvais tēls, savukārt citi manī saskata iedomīgu egoisti, bet zinu - nevienu nenosodu par sevis necienīšanu un nevienu uz rokām nenēsāšu par sevis apbrīnošanu. Atzīstu, katrā kompānija es esmu citāda, bet ar to liekas, ka sastopas ikviens, jo katra mūsu attieksme ir atkarīga no pretī stāvošā!