Droši vien tāda vidusceļa meklēšana vien ir- lai interesanti, lai meitenēm, lai zēniem un, lai nav par garu, lai nenogurdina. :)

Arii saciishu, ka ljoti pat paliidz. Cilveeki un sabiedriiba, tas jau ir ljoti labi, bet tomeer arii nogurdinoshi un vienai esot vieglaak guut sevii mieru, baudiit atpuutu. Taadaa zinjaa ari internets ir taada diezgan bezpersoniska vieta un tamdeelj man tiri labi patiik. Esmu introverts cilveecinjsh. Laikam jau.

Gribētos apgalvot, ka valdu, bet nee, ne nu gluži vergs, tomēr ik pa laikam emocijas sit augstu vilni, tā nu tas ir.  

Piekrītu, ir jāiepazīst vide, cilvēki, lai varētu tā draudzīgi paķircinat viens otru un notvert robežu, cik daudz var un, vai vajag vēl.

Necieņa pret citiem droši vien liecina par grūtībam sadzīvot ar realitāti un tad jau arī ar sevi, bet, mandomāt, daudzos gadījumos tās patiešām ir grūtības sadzīvot ar apkārtējiem, personiskās problēmas, nepiepildījuma sajūta, neatzītās iekšējās sāpes nevis tikai izrādīšanās, cieņas apliecināšana vai neapliecināšana.

Paskumt, paraudāt nāk tikai par labu. Izkļūst laukā no iekšienes sīkais žēlumiņš pret sevi. Kārtejoreiz noskaidrojas, cik viegli ir sākt justies sāpinātai un, cik viegli ir arī otru aizskart, tapēc vajag uzkrāt pieredzi un meģināt pielietot to ar apdomu.
Skumjas ir pavisam parasta parādība dzīvē, un par laimi, ka tā- mainīgi.    :              

Nu, var jau dažnedažādi, vajag tikai mazliet iztēli un būs interesanti kā atbildētājam tā pašam jautātājam pēc tam apkopot atbildes.  

Pasniegt desertu- gatavus ieteikumus. Diezvai būtu tik interesanti...  

Ir jau labi un būs labi.  

Ak, nu jau gan laikam vairs ne tik ļoti kā reiz, kad šķita, ka  Jā Jā Jā ikreiz jūsmojot un tad, un tad... šai jūsmai atkal brūkot.       

Šķiet, alojos, ja domāju, visi šeit tā draudzīgi, bet, palūk, tik nedraudzīgiem vārdiem kā- vālēt, vē  
Bet, lai veicas atbilžu meklēšanā...

Bailes. Mandomāt, tās ir lielumlielas bailes un pie tam no sevis - no savām iedomām par to, kā lietām vajadzētu būt, bet kā nesanāk un atkal nesanāk un tad jau šķiet, ka vispār nekā laba. Bet ir ir ir labais, tikai ne tik vareni, bet piezemētāk, pie ikdienas vairāk nevis "Aloha!" Havaju salās vai zēniņa pēc pretmīlas slāpstošajā kvēlajā sirdī... un tamlīdzīgi