Kurš teica, ka nav?!  

Dažreiz kompleksi rodas, pateicoties vistuvākajiem cilvēkiem (bērnībā)- no vecākiem...
Bet tāpēc jau mēs augam, lai cīnītos ar to, kas mums potēts, un ideālā gadījumā lai par tiem kompleksiem pēc laika spētu pasmīnēt!

Mazliet nepiekritīšu Intai.
Rozā brilles- tā ir iemīlēšanās/iekāre. Kad nokrīt rozā brilles, iespējams, pazūd kaisle, bet ja ir radusies patiesa Mīlestība, tad tā arī paliek, pat ja nav vairs sākotnējās uguntiņas. Nevajag nenovērtēt Mīlestību, arī ja zudusi sākotnējā iekāre...

Ja nu tiešām nedzertu kafiju, tad kafijas randiņa vietā piedāvātu savu plānu.
Un dažreiz vispār ir jāķeras vērsim tieši pie ragiem; nav ko tērēt laiku ar kafiju!    

Esmu kaut kas melnbalts- kādam enģelītis, kādam- padauza. Tad sanāk, esmu cilvēks bez vienas konkrētas sejas...

Nav tīkamas skabargas, tāpēc cenšos audzēt biezu ādu (pagaidām gan diezgan bezcerīgi).
Savukārt, skabargas, kuras pati esmu dūrusi, ir bijušas naža asumā- tajās retajās reizēs, kad savādāk nav varēts vai mācēts... Tagad mazliet žēl tos pāris cilvēkus, kas no tām cietuši.

Domāju, ka patīk tās sievietes, kurām patīk tas, ko viņas pašas dara (un dara no sirds).

Varbūt neviens nejautā, jo baidas saņemt atbildes... Ir maldīgs priekšstats, ka dažreiz labāk nezināt...

Man sanāk kaut kā ačgārni... Līdzcilvēki un pats Liktenis dod tik daudz, ka visu laiku dzīvoju ar parāda sajūtu. Nekad par visu nenorēķināšos!  

Interesantākos faktus izvēlos iekš CV nepieminēt.