no savas pieredzes par fiziskiem sodiem.Kas un kā Jūs sodīja.Vai kādu fizisko sodu tagad pieauguši esot akceptējat?
Esmu fiziski sodīta gan ar siksnu,gan gludekla šnori.Sodu izpildīja māte.Tēvu neatceros šādās izdarībāsuReiz kārtīgi dabūju par to,ka biju paņēmusi no kaimiņtantes krāsainas dzijas pavedienus un uztaisījusi diegu lellītes To vienīgo atzīstu par iedarbīgu ,jo tiešām visu mūžu nav gribējies nemt neko,kas nav piesiets.Varbūt,ka toreiz varēja veikt pārrunas,bet diez vai tas būtu ar ietekmi uz mūžu.
Elitas k-dze,manā bērnībā vecākiem vienkārši nebija naudas ko niekiem dot.Atceros padomju zaļo trijnieku,ko mana omamma reiz man uzdāvināja.Viņai nebija pensijas.To viņai pašai kāds bija iedevis
Velniņ,tagad smagākais jautājums ir ar motivacijas trūkumu.
Atslegas vārdi: sods un rezultāts0
Morāle ir lielākais sods , vajag pareizi izskaidrot nebūs svešķermeņi jāpielieto.
Nu, parasti es kādu sodu- bargā kundze
bērnībā-ar žagariņu,ja tās blēņas bija lielas,toreiz un tagad-par dakteri Bērzinu saucām.Ir arī tagad mājās-bet nelietojam-pietiek,ja pasaka,ņemšu dakteri
naudu nedeva....
zhagarini pa stilbiem,vecàmàte tos bija izmércéjusi péc visiem standartiem
tagad bērs vecākiem kāpj uz galvas,skolās tas pats,siksnu vajadzētu.bet ko,bērnu tiesības tak.
Toties izaug [daži ] kā pusmežoņi.
Man laika dazreiz dabuju ar zagaru,bet savdak mani vecaki nesodija.
Pērienu esmu dabūjusi, gan ar žagariem, gan -ar siksnu.. Ar skaidrojumiem - pirms un pēc tam.. kāpēc, par ko.. Un teikšu tā-- tas dikti labi iedarbojās un sakārtoja smadzeņu darbību..
Pati esmu uzšāvusi puikām pa dupsiem- gan ar roku- kad mazāki, gan arī ar siksnu.. Pāris reizes, kad aizrāvās ar lielas mutes brūķēšanu dabūja pļauku arī.. tagad- šamie jau lieli puiši, atceras ar smaidu un atziņu- mamma bija stingra, bet bez iemesla nesodīja..