Man nē,un uzskatu,ka tik garā vājš cilvēks izkrata sirdi,tāpat kā bezprātīgi tic radītājam dievam.
P.S. es nezaimoju,bet paužu savu neticīgā uzskatu.

Vēl ne.

Esmu vienkārši ar mācītāju parunājies par dzīvi. Lai sūdzētu grēkus ir jābūt tādam dvēseles stāvoklim.., cilvēkam kuram to stāsti nav obligāti jābūt mācītājam, tas var būt arī labs draugs vai tuvinieks. Galvenais šajā procesā ir izrunāties, lai smagums, kas nomoka nokristu no pleciem.

Tas ticīgajiem liek domāt , ka no baznīcas viņi iziet šķīsti kā zīdaiņi un var ar pārākuma sajūtu stāstīt neticīgajiem , ka vietiņa paradīzē viņiem ir garantēta un viņi var vairāk atļauties , jo viņiem taču " taps piedots " .

Pilnīgi piekrītu Tamārai Daukstei.

Nē

Fui,kur Tu neapdomīga,savus grēkus stāsti svešam Cilvēkam,mācītājs tāds pat Cilvēks kā Tu,mirstīgais!  

Nav gadijies