Nedrīkst dot un neko nesaņemt pretī….cilvēciņi ir kā vampīri… diemžēl mēs dzīvojam pasaulē kur valda izmantošana nevis līdzjūtība, cilvēki prot ņemt, bet nemāk dot, māk saukt, bet ne atsaukties… ir miljardiem ceļu, bet aizejam neceļos… ir sapņi, kurus paši graujam… ir miljardiem zāles, bet vēl vairāk ir slimību… ir daudz darba, bet maz laika.. mums ir kājas lai ietu, bet stāvam… un gaidam brīnumu… Cilvēka lielākā laime ir dot un saņemt, mīlēt un tikt mīlētam, saukt un lai tev atsaucās… sapņot un piepildīt tos… smaidīt un lai tev atsmaida pat svešinieks… jo kas ir smaids, tāds nieks vien ir, bet tas nes tādu prieku un ir par brīvu…