Tumšajās rudens debesīs mēnesvaigu aizsedz vēja dzīti tumši un smagi lietusmākoņi. Smagi šalc pielijušo koku zari. Gar manu seju aizvirpuļo norautu kļavlapu spiets savu pēdējo deju.... Ko Tev atnesa pirmie dzestrie rudens vēja pūtieni?
Aigariņ - visdziļākā līdzjūtība taupības spuldzes gaismā :b
...vakar ceriibu,shodien laimi,riit...kas to lai zin...varbuut aukstu uudens shalti sejaa...
Jaunas idejas jaunai nedēļai.:)
kā kuro reizi, bet vismīļākais vējš ir, kad viņš negaidīti pielavās ar aukstu apskāvienu un sabužina kā pie jūras, kur nu parasti plosāmies. tad ir liels smaids un dīcu, lai nes man vētru. reizēm nes ar! vai vismaz lietu, lai ir aukstas peļķes, kurās brist un nepiedienīgi laimīgi smaid;it. tagad vējš birdina arī cukurus zem kājām. bet reizēm gribas paslēpties no viņa. kad nemīlīgi lien zem ādas, kad dusmojas un es ar. un vakar vējš sanesa man tumšzila kazeņu saldējuma debesis:)
Laikam kārtējo reizi pārliecināja,ka pēc vasaras nāk rudens....Citam gaidīts,kādam varbūt arī nē....Pēc darba vajag atpūsties...Arī dabai...
Vejsh man atnesa velmi,ieritinaties zems segas,un pretoties agraa rita celshananas ritualam:)
Slapju šalti sejā,kad no rīta pa durvīm izgāju.:)
Tie man atnesa iesnas:DDD
deva iespeeju noveerot ,kaa lapas tas rausta no kokiem nost:))-zzviikt un noplanee...un koki tik lokani...
Iesnas un saposhu kaklu,viena varda-anginu.