man dikti patīk Čaka "Vijolnieks". to dzied vai katrs, bet kā nu kuram skan. pantiņš prasa tādu nožēlas pieskaņu, kad vijoli uz elkoņa spēlē. jūtūbe pilna ar šito gabalu, manuprāt vislabāk ir izdevies harijam užānam. citiem vispār skan kā tāda "pohulistu" ziņģe.
varbūt tieši tāpēc Lapčenokam skan, ne velti Pauls ar viņu ņēmās. Nu tā, doma vienkārši ausī iekrita...
Cīča dzied kā Narciss pie spoguļa, izbauda savu balsi pats. Raitis Sola - tāds mīļš sārtvaidzītis. Tikai neviens dziesmā nenes dzejoli dziesmā. Ja dzied skumjas, tad prasās mazāk emociju, un mazliet aizplēstu rīkli. Skaista mūzika un likteņdzejolis. Īpaši, kad nāk tas kvieciens - spēlē vijole man līdz...parupja balss te prasās, nav jau kaķa ņaudiens
ja man vajadzētu ierakstā izvēlēties balsi, es ņemtu Dināru Gulbi. Un pat aparatūru nevajag, viņam nāk ārā kā vajag. Tieši Vijolnieku viņam vajadzētu nodziedāt.
te, lūk, divi izpildījumi. video nav nozīmes, rīkli vajag klausīties. viens un tas pats gabals
monitoru var vispār izslēgt, ausis vajag atvērt.
Atslegas vārdi: nav joki0
Rinaldo sanāk labāk , ne tik pārsaldināti kā izpilda Čīča ..
Tā kā es esmu Alda Drēģera fane (atceries viņa dziesmu ciklu ar Čaka dzeju?!!), tad man patīk viņa -Vijolnieks-
Par Čīču piekrītu- tik žēlabaini viņam sanāk, bet tas jau tā iecerēts, lai uzspiestu uz klausītāju (sieviešu ) asaru kanāliņiem
Par ,,Vijolnieku"
Par Drēģeri nerunāsim , šī nav viņa dziesma .
Užānam izdodas tiešām jauki , bet čigāniskas noskaņas dziesma neapšaubāmi labāk skan Čīčam - jaunam , par ko galu galā arī dziesmā iet runa . Ja ieklausāmies , reizi no reizes dziesmā dzirdamas noskaņu maiņas , tā nav viendabīga no viena gala līdz otram .. Tubes Siguldas koncerta dziesmas izpildījumā ir atšķirīga dinamika , jūtu izpausmes . Un galvenais - ļoti tīri , bez liekiem spectēlojumiem . Šai dziesmai absolūti neder kaut kāda tur balss čerkstināšana un nošu raksta patvaļīga mainīšana dziedāšanas laikā . Bez tam pastāv nerakstīts likums - izpildītājs nedrīkst kunkstēt , raudāt , lai tādējādi aizkustinātu klausītājus ! Vienīgi ar perfekti nostrādātu , neuzbāzīgu izpildījumu ir klausītājiem jāļauj pārdzīvot satura tēls un pat - jāliek apraudāties ...
Neklausījos,bet domāju kad vijolei vajag raudāt–ne čīkstēt un izpildījumam jābūt izdzīvotam ne izspēlētam