Kā saucas dvēseles stāvoklis, kad visu laiku dvēsele pilna, gribas raudāt, kaut kur skriet un vnk nomirt?

7. jūn 2014. 14:20

Atslegas vārdi: dveesele0

Labākā atbilde

  1. 3
Dzēsts profils 7. jūn 2014. 14:30Viņa atbildes

Prāts ar sirdi savā starpā cīnās bargi.
Prāts lūdz apstāties un žēlot sevi,
Sirds turpretim liek traukties dziļāk iekšā virpulī.
Kā tornado jūtas plosa prātu, viens vienīgs karš starp abām pusēm.
Vai kāds gan padoties spēs?

Līdz ko domas par Tevi aizlido prom, prāts uz brīdi atbrīvojas, bet ne uz ilgu laiku.
Mostos un gulēt eju tikai ar vieu domu- par Tevi.
Kas tā ir par iekšējās pasaules sajūtu?- Man grūti spriest.
Vien zinu to, ka ta nav vienaldzība.

Mīlestība? Pārāk skaļš vārds pēc tik īsa laika posma.
Lai gan tauriņi vēderā deju griež.
Bet nē, mīletība tā nav- ja nu vienigi patika un nedaudz vairāk.

Sāpes? Ko gan tās spāj nodarīt?
Vai sāp man bieži vai tikai dusmu uzplūdos?
Man sāp, kad Tevis nav klāt, kad esi vajadzīgs.

Autors Ilze.

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (11)

  1. 2
Dzēsts profils 7. jūn 2014. 16:46 Viņas atbildes

Nav jāaudzina tādas jūtas  -- izraudies---asaras priekš tam dotas---piepildi dvēseli ar prieku --un soļo tālāk pa dzīvi---jo tā ir skaista....   

  1. 1
Kurzemniece E. 7. jūn 2014. 16:09 Viņas atbildes

trauksmaina depresija

  1. 1
Vilnis S. 7. jūn 2014. 19:58 Viņa atbildes

      Tas nav dveseles stāvoklis, tās ir paģiras.

  1. 1
Leonora t. 8. jūn 2014. 13:22 Viņas atbildes

Neesmu izjutusi kaut ko tādu,jo esmu apmierināta ar dzīvi un necenšos nekur skriet,kur nu vēl raudās un nomirt.Tas jau gadās un ir tiem,kuriem nav vietas savā zemē,tad diez vai labi būs arī svešājā...tad vien paliek,brauc uz turieni,kur nevēlies raudāt un skriet pa galvu pa kaklu...pat līdz kapa malai.

  1. 0
jautrite b. 7. jūn 2014. 15:53 Viņas atbildes

tas nav stāvoklis-tā ir depresija

  1. 0
rolis r. 7. jūn 2014. 16:37 Viņa atbildes

kārtīgs uzmetiens

  1. 0
Dzēsts profils 7. jūn 2014. 17:46 Viņa atbildes

Sirds mokas  

  1. 0
Skaidrīte G. 7. jūn 2014. 17:47 Viņas atbildes

Pazīstu šo stāvokli - tā ir svētlaime , un to grūti izskaidrot un vārdos izteikt.
  Tas ir laimes kalngals - kā kalna virsotne  : es tādos brīžus raudu ( no prieka pārpilnības ) .skaļi  slavēju Dievu , pasakos Viņam un arī  jautāju : "Kāpēc man tas viss - tik milzīga Dieva mīlestība , žēlastība un žēlsirdība ?! ''
    Bieži tās ir pavisam mazas lietas , kas izsauc tik milzīgu laimes eksploziju !
  

  1. 0
Guna a. 7. jūn 2014. 22:28 Viņas atbildes

Ja šim saraxtiņam vēl pieplusotu vēlēšanos dziedāt un lidot mazliet ..., teiktu es - tā ir Mīlestība !   Jo Mīlestībā Skumjas un Prieks - rokrokā staigā ...

Izejot no dotā info , mandomāt - Palīdzi !   savām tumšajām ..., skumjās gaišajās -> pārtapt ...,   tad šamās - plosīties beigs..., vnk atnāks paretam ciemos un tad, līdz ar mākoni sārtu - aizies...

  1. 0
Inta V. 9. jūn 2014. 11:03 Viņas atbildes

Šīs  jau ir neveiksmes stāsts...labāk to nepiedzīvot.

  1. 0
Dzēsts profils 9. jūn 2014. 14:05 Viņas atbildes

Hormonu vētra..

Autorizācija

Ienākt