.. pats vainīgs ka neapguva kompi kamēr senči "sapņoja" par ģimenes pieaugumu ....

ar  attieksmi un vārdiem

Man bērnu nav,nevaru pateikt.

Mani sloksnēja,es savējo ne-rezultāts tas pats.

Manējie jau lieli zimburi, bet kādreiz  sanāca i pa dibengalu uzšaut, i pa muti - kad sadomājās sevi par nezko un brūķēja to labumu bez saprašanas- kas ir kas.

Morāli lasu.

Oponēšu jautājuma autoram:
Ir gan, bez tiem žagariem un cita veida fiziskas ietekmēšanas, uzauguši Cilvēki, kurus cienu un no kuriem tgd mācos- es.
Ja vecāku un bērnu savstarpējās attiecības ir patiesas un godīgas, visā, ja nelasa tukšas morāles bez seguma, ja esat blakus vnk- Cilvēki, kur galīgi no svara nav tā ciparu šķirba, tad veidojas cita veida attiecības ar saviem bērniem. Mans lielākais sods bija- es vnk klusēju. Un tad, ja es apklusu, bērni saprata, ir pārkāpts kādai svītrai. Jā, un tad, kad tas bija saprasts, sekoja izrunāšanās.

Nekas labs neizaugs,ja bérníbá cietís varmácíbu .

Bērni, nav jāsoda, tie jāaudzina ar gudru prātu un pieeju pie atbilstošas situācijas.
Sit bērnus tikai tie, kuriem intelekts nabadzīgs smadzeņu trūkuma dēļ - viņi nespēj bērnam paskaidrot,kā nepieļaut iekļūšanu negatīvā situācijā, bet ar sitieniem bojā bērna
vēl nenobriedušo nervu sistēmu.