Atceros, kad meitene vēl biju, apstādināju vilcienu, kas tik tikko bija izkustējies no manas pils.galastacijas ceļā uz Rīgu, jo - biju tā sauc.laika kavētāja tolaik, vnm pietrūka pāris minūtes, lai uzspētu laikā.. un - jā! iekāpu tajā!! :))) skaistas atmiņas, ja kas..
.. tas bija tajos laikos, kad vēl kursēja vilciens Rīga - Tallina, bet mēs braucām līdz Pērnavai, lai nopirktu sviestu un citas ņammīgas lietas, tostarp, desu..
   Jā, zināma nostalģija panesās gan! - cik daudz kas bija, un - cik daudz kas zudis, uz neatgriešanos..

   Lai "dzīvo" JV un tās vēlētājs (iznīcinātājs)!

Vismilitārākais objekts te esi Tu, Pljehov!! Kādas te vēl kaimiņienes, kādi 50eiro?!..
Aizmūrē kko ciet pats sev, Pljehov!

Jaukiem notikumiem bagātu vasaru!

Ļooti personīga.. tā pārskatīšanās
Sekas - neprognozējamas

.. nu gan Tu kā no Mēness nokritis!
Jo stulbākas, jo pašapzinīgākas savus dotumus (t.sk.ļumīgus) izrādot, un, nesaki ne pieci, tā savervēts ne viens vien

"Vasilijs uzrakstīja ko citiem saprotamu" -

mana īsākā anekdote

Kad kko, reizi n-to, uzraksta Pljehova kungs, nav skaidrs pilnīgi nekas!! Tas kosmoss viņa galvā - samudžinājies galīgi

• Man vienalga

Kam tas sagādā prieku, lai dara, ko vēlas.

Citiem - nevar.
Gadās, kad citu t.sauc."nomierinošie vārdi" vnk tracina (ko var gvelzt lieku?), tāpēc ļoti piedomāju pie tā, ko saku citiem ne-vieglos brīžos, gadās, kad labāk vnk paklusēt.
Sev? Domāju - katram ir sava "mantra" kā mierināt/samierināties/tikt galā. Kā citādi?!

Ansītis pateicis visprecīzāk:
Arī viena pagale var degt, ja vien kurinātājs labs ;) proti: ja labi ieciklējas iekš kko, tad tik pats/i piemet to pagalīti un deg tik tālāk, līdz... lielais "būūūkšš!!!!" un - viss, bladāāāC!!

Uzticēšanās, par daudz.
Jo vērtēju citus pēc sevis.