Nedzen nekādas tur pēdas, Ansīt! :)
Ja prāts nesas uz ko nerātnu, vnk ļaujies! un nerātnojies! Ne jau citu vērtējumam/attieksmei mēs dzīvojam, bet paši sev, Ansīt, SEV!!!  

.... sadarbojies ar Ilgu - abi vienādi plivināties savos iedomu mākoņos ;D;D

    Vasilij.
Atsakos dzīvot nepārtraukta stresa režīmā. Mācos būt mierīga, priecājos, ka mazliet jau sanāk. Man ir tik daudz labā, par ko priecāties, ka "noroku" ne tik labo, apzināti. Ne jau pasaule ap mums ir slikta; ja slikti skatāmies uz to, tad... Un tā nu ir mūsu pašu izvēle!!! (es te nesludinu pozitīvismu, tā nav!; es rakstu to, ko esmu sapratusi pati)....

.... gribas Tevi vnk sapurināt, tā, no visa spēka, cik man tā nu ir!!! Atjēdzies, Vasilij, atjēdzies!! ..
    Ar sava divdomībām un bezsakariem izsakot sevi, Tu iegūsti ko? Ja tā, tad.. atstājos un viss.
    Atcerējos Tevi toreiz, piedod. Jo- noticēju.

.... nekļūsti stulbs.
    Vari rakstīt visādus absurdus, bet kkur tomēr ir līnija- cik tālu. Ne jau citus Tu pazemo, pārkāpjot tai, bet - tikai un vienīgi sevi.

.... reizēm dāmai, gluži tāpat kā kungam, jārod veids, kur un kā nolaist tvaiku.. Tikai gudras dāmas, gudri domājošas, Vasilij!, to atrod vietās, kur satiksme maza, ceļš gana plats, un apdraudēts netiek neviens..

   (humori par šo tēmu ir - bezgaumīgi un stulbi!)

Vasilij.
Normālā, man saprotamā tekstā, parunātu ar Tevi labprāt.
Bet - visam savs laiks.
Lai cik esi te SAVS, lai cik liela manī humora deva, arī Tavi kalamburi var piegriezties.

.... nekas, Ansīt, ja abi cilvēki, kuru patiesības atšķiras, būtu Cilvēki - spējīgi uzklausīt, padomāt... saprast... pieņemt savu vai otra kļūdīšanos.. Ja satiekas divas, kur katrai IR TIKAI VIENA  - SAVĒJĀ, tad te vnk nav vērts diskutēt. Jo - nu kam tā badīšanās?! .. Atņem tikai enerģiju un laiku. Kam izniekot sevi? (tas ir tas, kas jāiemācās ne tikai man!)

Katram sava gaume.
Man riebjas tie mākslīgie, bet tas ir mans viedoklis!..
Ja kādai tie garie, mākslīgie sniedz ko - ok, uz priekšu!

.... te pat atbildēt nav - ko..
    (nedevalvē sevi, Nikita!)