.... gana daudz. Es vsp esmu vnm bijusi romantiķe, visā- dziesmas, svecītes, puķītes.. Bet- ne te man to klāstīt. Pieņem, ka neesmu rakstījusi neko  

.... es šoreiz atbildēšu vienkārši un bik uz joku:
     Neesmu nekad paostījusi ne banknoti!! :) tā kā par tās aromātu nemācēšu teikt  

.... man neinteresē, es nerunāšu par lielajiem dūžiem, bet zinu tikai to, ka būt neatkarīgai no naudas, tās neesamības, tas ir milzīgs pluss ikdienā  

     Labāk to nepateikt  
     Tas jau ir tas, pēc kā tiecamies/alkstam:  rimtumu sevī, ap sevi; prieku atmostoties un prieku vienkārši būt; viss pārējais- pakārtoti.
         

    Tavu info sapratu ne visai; paskatījos- visnotaļ simpātisks Tevis daudzkārt pieminētais  Edwards Snowdens    + darbīgs un zinošs    /aizkulises nezinu; kam man tās?/ ..

.... kādreiz cerēju, ka man tā sanāks- sevis pašas labad.
     Tgd zinu, ka nesanāks- gan!!  Jo rīti, it īpaši brīvdienu rīti, ir  tie  un  tik  rimtie, kādiem nebūt to vakariem  /par svētd.vakaru vsp runāt nav vērts!!/... un tāpēc- viss ir labi, kā ir :) .. galvenais- pašai to pieņemt  

    Jā, man bija mērķis, uz kuru gāju jau pēc 8.kl.beigšanas. Bet- viss iegrozījās tā, kā nu iegrozījās. Vēlāk, to negaidīto pavērsienu, bijis vēl.
    Un, zini, ko esmu sapratusi, Gunta- tas, kas 1.mirklī liekas: "vāks!", ne tur man bija jābūt, vēlāk, jau krietnu laiciņu vēlāk, saproti, ka tas bija starpposms tam, lai nonāktu tur, kur IR tava vieta.  "Nejaušībās nav nejaušību"-  man mīļš teiciens izsenis  sen

Piekrītu Jūles teiktajam.
Ja tie sauc."labie ieradumi" ir saskaņā ar to, kā jūtamies, dod pozitīvu lādiņu, tad viss ok; ja tā ir nepārtraukta cīņa ar sevi, sevis piespiešana, lai tikai dzīvotu pareizi pēc citu, ne saviem uzstādījumiem, tad diez vai tā dzīve ar to tiks pagarināta /es te nerunāju par galējībām, no kurām, nenoliedzami, jācenšas tikt vaļā/.

.... melnu!!!!! un- tikai!!!! :)
Šobrīd braucu ar sudrabotu, nu tajā- visejošākajā krāsā, bezgala jauka!   jo- putekļus un citus netīrumus praktiski neredz nemaz, pa reizītei tikai tgd, siltumā, numurzīme no kukaiņiem, kas ņēmuši ne to jaukāko galu, jāattīra, un viss.....
     Bet- domiņās manās, sapņos.. joprojām tik nepraktiski melnā, tā, kas uz mani šobrīd noraugās jau no Citurienes un bišku iesmīn... nenosargāju!!  

Ata atbilde-  
Man.... man!!!!- piebilst nav- ko..

.... šobrīd viss izvērties tā, ka man nav, ko ravēt /ja runājam tiešā šī vārda nozīmē/; kā ir, tā tam jābūt :)
    Bērnībā?? Man patika/bija vieglāk tajās dobēs, spēlējot sevī kko... ļoti bieži iejutos Kristīnes /tajā, Blaumaņa varones/ lomā, un iztēlojos, ka ravēju bagātā Akmentiņa dārzu.. un viņš slepus noskatās, cik viegli to daru.. Jā, tas man palīdzēja tolaik, pat ļoti!!! .. Un arī tgd, kad jādara kāds darbs, kas man ne visai, man palīdz, ka piefantazēju šai situācijai kko... un tad man ir reizēm tik viegli, ka smaidu- ne no kā.. :)))) ..