Pretēji Intai - besī, ka tauta tik īsredzīga (visas neobligāti obligatās Covid būšanas kara aizsegā aizmirsušās), ka atkal pie šprices tas tur izsaimniekotājs kariņš (apzināti rakstu ar mazo) ar to clot levitu sazobē   Bet - lai nu saņem, ko pelnījuši! "Latvieši!"

Kāpēc pesimistiem?
Kritiski attiecos pret visu - meklēju, lasu, domāju, vētīju..
Te varētu paturpināt vēl, bet - tāpat bieži izsakos daudz par garu kšš!

Aizbraukt no valsts.

Aizvien biežāk nonāku pie atziņas, ka ļoti daudz kas tomēr atkarīgs no manis pašas.

.. nu, nu - par ko tad man tāds gods?!
Varu atkārtot tik Intas teikto - cilvēku jau uztveram kopumā, un tad, ja kāds mūs saista, tad nav vairs no svara, kāds tur deguna izliekums vai vēl tur kas.
Kurš te tagad stāstīs par saviem pirmajiem vai pēdējiem kontaktiem, tad jau jābūt  galīgi ku-kū!

Tu atkal esi salicis 2 atšķirīgus jautājumus vienā.
Tāpēc nevaru atbildēt pēc būtības:
uztrauc - daudz kas, cilvēku lētticība pirmk.;
simboli - tie devalvējušies jau sen, tāpēc mana attieksme - nekāda.

BāāC! Nu protams, ka - NĒ!
Vari plānot, cik un kā gribi, bet - tas, kas notiek reāli, izdara savas korekcijas, neskatoties uz plānošanu (tiem, kas to dara).

Neesmu sapratusi nekad, kāpēc kas tāds tik svarīgs.. Manuprāt (runāju tikai no sevis), tā tomēr ir kkāda perversitāte, jo - redzēt, kā ar manu vīrieti mīļojas kāda cita, man nešķiet dabiski. Tāpat kā dabiski, redzot viņam, man nešķistu ar citu. Ja kādam tāda pieredze svarīga - uz priekšu!

Kkādā veidā var pamodināt ko tādu, sev galīgi neraksturīgu.
Vai gluži zvēru? Domāju, tas atkarīgs no cilvēka iekšējā satvara, savā dziļākajā būtībā labs cilvēks var kļūt nikns, bet zvērs jau nu gan nē.

Protams!