Tā kā pati to ""ražoju"",tad noteikti bižutērija,bet ļoti ekluzīva.

Nu protams, ka bižutērija, orģināls bankā, seifā

Laimīgā,bet varbūt nelaimīgā,jo tev tas viss ir!   Ko taupa taupītājs,to paņem laupītājs!

Negribētu izskatīties kā Jaungada egle  --aber spārītes uz pleca trūkst...

Manā skatījumā putekļa izmēra dārgakmeņi un dzeltna, balta metāla (zelts, platīns, sudrabs bleķis vien ir) sīkas ķēdītes vai pirkstu riņķīši neko diži nerotā un neizceļ personību. Ar tērpu saskaņota labas kvalitātes bižutērija, manā skatījumā, ir daudz interesantāka.

Katram savi - vērtību kritēriji ...

Neesmu pret bižutēriju, ja nu kādu smalku izstrādājumu, ne pārāk izaicinošu, bet vispār viss patīk dabīgais, kaut vai tas pats ametists sudrabietvarā ir patīkams. Ar tām mākslīgajām rotām - bižutēriju tā ir kā ir. Kaut vai tās pašas pērlītes, man patika, organisms nepieņem, kāds gaišs cilvēks ieraudzījis, pateica: tūlīt pat ņem nost, redzot kā kādu žņaugu uz kakla. Jā, pati arī nejutos brīvi. Nefanoju ne par ko, pašam jāsajūt saikne.