Mīl ērtības.Ir reizēm tā,ka nav nekādas vajadzības kaut ko mainīt,jo ir tik ļoti pierasts,ka vieglāk ir pameklēt sānsoļus,nevis reāli izmainīt savu dzīvi.Vai tā vairs ir mīlestība?Es domāju,ka savā ziņā ir arī-mīlestība uz sevi.Mājās-saimniece,kas visu uztur ierastajā kārtībā-baro,audzina kopīgos bērnus,sakopj,sagaida mājās jebkādā stāvoklī un no jebkuras vietas,bet ārpus mājas-romantika.Un nevajag stāstīt,ka tas ir dēļ bērniem un sievas,kurus "mīl".Ja mīl,tad pāri nedara.

Laikam nav mājās kas riktīgi. Vīrieši jau savās attiecībās ir krietni pastāvīgāki par sievietēm, no labas sievas parasti nekur prom nemūk. Šādos gadījumos, manuprāt, vaina sievās jāmeklē. Ja sieva paliek mājās par tādu kluci, vai mammu   - mīlēt jau viņu protams mīl, bet kā jāsaka - dvēsele dažreiz pieprasa "svētkus"

Teikšu, ka tie ir tādi vīriešu tipi ceļotāji.labumu meklētāji, kas pārsvarā nonāk pie sasistas siles.Par sievietēm ar to var teikt.

Daži varbūt tā arī nav kļuvuši pieauguši, tāds tīņu gadu paradums, vai arī- psihologi to dēvē par nenobriedušu personību- netikšanu pāri "mērkaķa kompleksam" , kad gribas lai tēviņam pieder visas bara mātītes...sorry,

Valdi !!!-
Un vai no laba viira muuk prom sieva???

Kaut kas neasskan,varbūt raksturi,viens ir pārāk prasīgs.

Ūdens melē vieglāko ceļu kur plūst...

Dažiem sporta veids, citiem kāds aprēķins.

Laikam jau baidaas,ka taa,kuru miil var aizlaisties lapaas,ja saaks draazt tikpat brutaali kaa  citas...