9Jautājums patikaZe B.Viņa jautājumi (75)

Vai bieži sāpinam tuvus un ne visai tuvus cilvēkus ar savu vienaldzību ?

23. mar 2010. 11:09

Atslegas vārdi: zebe1

Labākā atbilde

  1. 3
Moon M. 23. mar 2010. 11:13Viņas atbildes

Ja,-un tas ir pats skumjaakais,ka daraam to apzinaati,lai izietu no pashu radiitaas situaacijas...........
............saapinam un pec tam atgriezhamies....un sapinam talak-vel vairak

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (10)

  1. 3
Ilona M. 23. mar 2010. 11:16 Viņas atbildes

Ļoti ceru,ka nē.Bet ar bērniem ir tā-gadās.ka jāļauj pašiem ar visu tikt galā,un tad,pieļauju,dažam labam var likties,ka esmu vienaldzīga...:)) Un domāju,ka sāp arī.Bet kā citādi šos norūdīsi?

  1. 3
Aļowa R. 23. mar 2010. 11:18 Viņas atbildes

Nenoliedzami, jā!!! Un briesmīgi ir tas, ka citiem tas sagādā apmierinājumu, kad Tu ciet  

  1. 1
Dzēsts profils 23. mar 2010. 11:13 Viņa atbildes

Gadās , bet vēlāk es palūdzu piedošanu .

  1. 1
Dzēsts profils 23. mar 2010. 11:31 Viņas atbildes

mes saveejos sapinaam pat negribot,bet sanaak...

  1. 1
Skaidrite L. 23. mar 2010. 11:31 Viņas atbildes

Cenšos nesāpināt, bet reizēm tomēr sanāk. Solos laboties un rats griežas tālāk.

  1. 1
Laila N. 24. mar 2010. 19:43 Viņas atbildes

Nu nē, ceru, ka tā nedaru, jo nemaz nespēju būt vienaldzīga pret saviem tuvajiem, un pat ne tik tuvajiem. Var gadīties, ka aizņemtība un steiga, arī attālums var liegt bieži tikties, bet vienmēr sazinos, lai zinātu, kā klājas, kas sasāpējis, kas labs. Bet jaukties gan nejaucos tur, kur manu palīdzību nevajag. Kontaktam jābūt, bet jāļauj pašiem lemt un rīkoties, un tā nu gan nav vienaldzība.

  1. 1
Ligita I. 24. mar 2010. 20:21 Viņas atbildes

Domāju, ka pat pārāk bieži.

  1. 0
Dzēsts profils 23. mar 2010. 11:12 Viņas atbildes

tikai tad ja kāds ir pelnījis to vienaldzību

  1. 0
Dzēsts profils 23. mar 2010. 12:46 Viņas atbildes

  Gadās jau...

  1. 0
Dzēsts profils 24. mar 2010. 14:53 Viņas atbildes

vispār ,ja tā padomā ,tad jā ,bet tas nav tīšām ,bet dzīves mūžīgajā steigā piemirstas....

Autorizācija

Ienākt