Katrs no mums savā dzīvē ir sastapis cilvēku, savu cilvēku, kurš ir atstājis nospiedumus mūsu dvēselē. Gan priecīgus,gan bēdīgus! Kāds tad bija šis cilvēks?
Atslegas vārdi: atmiņas51, pieredze18, dvēsele...0
Pūķi Baisuli, cepuri nost Tavā priekšā!
Par saviem Mīļajiem,Tuvajiem-es klusēšu,kā partizāns!
Tas Mans TABU!:)
normals cilveks
arī pēc laika..pēc gadiem mēs satiekam viens otru ar smaidu, bet pieskāriens otra rokai....tas ir mulsums un apjukums- kāpēc šobrīd "pēc visiem tiem nospiedumiem" ir tieši tā, bet ne citādāk...
Nu, kaut kā tā.... ar to SAVU cilvēku....
Ļoti feini...satiekoties vēl arvien izskrien karsta šalts caur ķermeni, pagājuši daudzgadi, katram sava dzīe, bet joprojām ir tādas īpašas attiecības - siltas, nav tur vairs to lielo jūtu, bet palicis kas tik jauks!!!
Jā, tas bija Savs cilvēks!!!
Cilvēks bij man ļoti tuvs, un žēl ka es viņu vairs nekad nesatikšu...
Man liekas vairāk izjustās izjūtas, nekā pati persona. Bet tas tā. Vel joprojām sāpīgs temats bijis.
Dzīve ir skaista, kaut bieži sāpīga. Tā tam būt lai mācētu mēs to novērtēt!
Tā nu es Te iešu tik privātas lietas apspriest... :))
cilveeks kuram joprojaam uzticos or BFF
Kāpēc pagātnes formā? Man ir superīgi savi cilvēki un atstāj nospiedumus joprojām :) Savs cilvēks vienmēr būs subjektīvi ņemams un vienmēr vis vis labākais, gudrākais, skaistākais, mīļākais!
Mana mīļotā.Ar viņu ir pārdzīvoti gan prieki,gan bēdas.
Cels iets kopa ar miloto,ar draugu, vai vienkarsi pazinu,nav velts!