"Kad dzērves atkal projām dodas,
Tās gaidot skatās vēl uz mums.
Un nesagaida, kur viņš rodas,
Starp mums šis mēmais pārmetums..."
/Imants Ziedonis/
Te nedzirdu. Un labi vien ir- ar sajūtām viss kārtībā.  Bet dzērvju dziesmā kā tādā nepatīk klausīties- rudeņos tā traki skumja. Es nemēdzu tīšuprāt meklēt skumjas.

jau ? Neesmu gan dzirdējis !

kur ta pilsētā tik ekskluzīvu lietu /sērīgi nopūšas/
toties gaiss gan rēns, cik ātri logu atvēru, tik ātri arī aizvēru. rudens, jopcik

...kā dažbrīd mūsu dvēselītes...
paldies Tev par šo, tas, kas šorīt vajadzīgs!   

Jā stārķi un bezdelīgas jau prom, bet dzērves katru dienu lido pāri manai mājai, no rīta un vakarā

Kopš ieliku pakešu logus mājai,vairs nedzirdu,jūtos labi,savādāk tā putnu bļaustīšanās līdz acīm bija,it sevišķi pavasaros...
.....bet dzērves,lai kliedz,ja jākliedz,....beigsies jau viss labi,aizlidos beigu beigās.

Aizlido dzērves
Un pēkšņi es jūtu
Mīlu šie putini
Aiznesa līdz.

Pār mūsu galvām
Dzērves tik sāpīgi kliedz,
Vai viņām ir žēl
Pamest mājas?
Vai viņas jūtas
Kā latvietis dažs,
Kuram negribot
Jāpamet dzimtā sēta?
Bet dzērves lido
Tik skaistā kāsī,
Ja mēs tā varētu,
Tik tieši un taisni,
Un galvenais,visi kopā.
/virgin/

Skaisti,tik reti dzirdu,esmu tālu no purva.[quote
[/quote]Jau rudens bērzu zarus rotā liec,
Un gājputni jau atkal ceļā dodas,
Tik tālu purvā kāda dzērve kliedz,
Un brīnos es, kur tādas skumjas rodas
   Šķiet vēlāk viņa kliedz, kad saule riet,
   Un sārta uzzied visa debess mala,
   Vairs spēka nav tai spārnos pacelties
   Bez draugiem nosalušai rudens salā
Pīlādzis tai sārtas ogas sniedz,
Lēns vējš to cenšas iemidzināt klusi,
Bet viņai kaut kā vairāk nepietiek,
To draugu vienaldzība atņēmusi
   Vēl kliedziens žēls, vēl sirdi plosošs vaids,
   Tad viņa krīt un paliek meldru skavās,
   Vien nesaprotu es, kur radies naids,
   Kas mūžam liegs tai vasaru un pļavas
Dziesmu pievienoja: Seds

man te tik kaijas no rītiem ķērc. :)

Dzērves jau kādas pāris nedēļas atpakaļ redzēju barā uz lauka ganāmies.Bet dzirdēt vēl neesmu dzirdējusi viņu dziesmu.Gan jau, kad lidos galvai pāri, tad jau arī dzirdēšu.
Bet stārķus gan divus šorīt redzēju lauka malā un vēl nobrīnījios, ka vēl nav aizlidojuši.

Lēnām raso rudzu lauks
Lietus lāses krīt...
Gaiss tik skanīgs ir,bet salts
Ir septembra rīts...
Gājputna vaids,debesīs gaist
Aicinot sev līdz
Tas ir tas laiks,kad ceļš liekas skaists
Un neziņā tīts...
Es gaidu,kāds pieklauvēs pie rūts,
Ceļa vārdus teiks,
Bet ceļš,kas iesākts būs tik grūts.
Ne jau visi to veiks...
Gājputniem sals,tiem palīdzēs balss
Ko došu tiem līdz.
Tā palīdzēs tiem,vien nenosalt
Līdz atausīs rīts...
Piedz.Putna kliedziens aizskan debesīs
         Un liekas mani kaut kas sauc..
         Putni tavus vārdus nenesīs.
         Tiem līdzi mana balss,lai trauc...
ViVi "Dziesma gājputniem" 1993  

Dzērves aizlidos un pavasarī stārķi atlidos -- vai tā nav dabā iekārtots.