Vīrs pārlienāts, ka sieva atteiksies, droši izsaka piedāvājumu:
- Klau, dārgā, braucam uz pirti (personīgo vasarnīcu). Sieva atteica kā parasti. Vīrs dodas viens pats. Tikko ticis pagalmā pie mašīnas, paņēmis telefonu, uzspiež Nr.
- Anniņ, fiksi gatavojies, pirts ir kārtībā, braucam
Anniņas atbildes vietā, atskan balss:
- Tēti, nu gan tu vienreiz iekriti
Tā nebūt nav anekdote, neadresējiet man līdzjūtību, man ar to nav sakara. Cerams kāda persona nedusmosies, jo viņai jau sen tas ir pie kājas.
Un tomēr, pirms izsaki frāzi, pārliecinies vai īstais adresāts
Atslegas vārdi: dzīvē kā anekdotē.0
Vienmēr paskatos - gan, pati zvanot, gan atbildot! Tātad man briesmas nedraud!
Es arī vienmēr pārliecinos, kam zvanu un arī kas man zvana.
Ir bijuši komiski gadījumi - sadzīves līmenī ..., ne tik traģiski , kā Tavi aprakstītie ...
jaa ............. vienmeer , tikai vienreiz esmu kljuudiijies
Ir bijuši gadijumi,piepīkstins,ja atbildēsi - karte tukša.
jaa atceros sēnos laikos kad vel bija parastie telefoni es gan biju iegāzusies,tagad jau vieglāk saveje mobila vissi apgleznoti ar sāvam melodijam nekad nekļudišos bet vienalga pat ja zinu kas zvana vispirms paskātos uz ekrāna-māciba uz vissu mūžu