Kā var mīlēt vienu un domāt par citu?! Tas ir egoismsms,sevis apmierināšana,ja nevari iegūt to,ko gribi...

Varbūt pie vainas tas, ka "it kā mīli"?????

Jā...Tu jau raksti it kā mīli...tā tad, ir kaut kādas nesaskaņas un tad bieži vien velk uz sānsoļiem un kā saka, viena pagale nedeg, tad arī otrai pusītei ir jāredz, kāpēc vairs nav tādas attiecības un ja neiet galīgi domas kopā, tad labāk laicīgi kā draugi  šķirties, nekā pieturēt gan sievu, gan mīļāko...jo dzīve ar to vēl nebeidzas, bet pārmetumi gan...  

Ja domaas esi ar citu,tad ticamak,ka ar to ko dziivo kopaa nav miilestiiba,bet pieradums,draudziba vai kas tam liidziigs....
Jo ir taads teiciens,ja mili tad miili vienu,bet paareejaas liimee gar sienu....

Jā tā var būt...tas "it kā mīli" sākumā noteikti bija paīstam, bet laikam ritot, kaut kur radās neizpratne, neizteikta nepatika, tas viss krājās un netika atklāti izrunāts it kā saudzējot to otru un negribot celt traci, līdz parādās feins salīdzināšanas objekts, kurš šķiet perfekts - un nu jau domas vairāk ir tur, ne te - un nu tiešām būtu taisnīgi pēc iespējas ātrāk izbeigt tādas attiecības ar to, kuru "it kā mīli", jo tā ir negodīga mānīšana...protams, te vajadzīga drosme un godīga attieksme kā pret sevi, tā otru...

Nē. Bailes visu salikt pa vietām. Savu sirdsapziņu mierinot ka tā daru lai citus nesāpinātu. Bet ja domas ir citur...ir lietas kas Dieva varā. Kaut kas mums visiem tiek dots ,tikai vai protam pareizi to salikt , tur kur tas nākas.