Laime ir, kad tevi saprot. Kad jūti - viss, ko tu teiksi, netiks apsmiets vai nonievāts, bet saprasts. Un tik bieži mēs ciešam tieši tāpēc, ka neklausāmies otrā cilvēkā, kad tam sāp...mēs vēlamies savu personīgo mieru, vēlamies drošību...jā, to mēs vēlamies. Bet ir reizes, kad tas vairs nav galvenais. Ja draugam ir grūti, tad nav nekādu šaubu, kā jārīkojas. Jo - ja mēs esam draugi, tad tas ir pats par sevi saprotams. Tad mēs vairs nedomājam par sevi...tad viss ir kļuvis citādi, tad draugs ir galvenā persona mūsu dzīvē un nav nekādu šaubu, ka tas ir pa īstam. Tik vienkārši.Tik ļoti vienkārši! Bet...līdz tam ir jānonāk katram pašam.