Es jūtos kā mazs bezspēcīgs putniņš..
Kas lai kā arī censtos,
Lai kā arī vēlētos uzlidot..
Vienkārši to nespēj izdarīt,
Jo ir ievainots...
Šim Putniņam ir ievainots spārniņš,
Jeb manā gadījumā sirds...
Es nespēju pacelties...
Es tieku sāpināta...
Viss kam es pieķeros,
Mani sāpina un es tieku iedzīta zemē...
Šī skarbā dzīve man dara pāri..
Varbūt liekas, ka esmu laimīga,
Bet tā nav, jo man trūkst....
Trūkst pats svarīgākais...
Mana mīlestība...
Atslegas vārdi: Kur tā ir mana MĪLESTĪBA0
da tepat aiz stuura........tikai aiz kura tieshi.......izveele tava
Ziemassvētku laika salkani lipīgās filmas man arī savu postu ir nodarījušas, jo prātā viena frāze aizķērās - divas sirdis satiekas, kad ir tam gatavas...
Jāmaina imidžs
Man ir bijis līdzīgi- iedomas, ka mīlu, ka mīl mani-viss garām..., gribas pazust, nebūt, no dzīves esmu atēdies, bet te pēkšņi kad vairs negaidīju - ir.
Lai Tev ar tā veicas, atceries, ka uz pasaules ir arī Tava pusīte un pusītes kā magnēts kādreiz pievilksies
Kas meklē,tas atrod!!!
:D:D:D es agraak arii taa domaaju :d tagad nesen izkiieos un man vairs praats uz taadam lietaam tieshaam nenesaas :D
nez vienmeer ir taa kad nav tad vajag, bet kad ir tan vair negribaas to tik ljoti :D
Tā vel klejo pa pasauli ! Kad tas pienāks,tad tas līdzināsies ātombumbas sprādzinam,kautkas līdzīgi varbūt !