Nav vērts mainīt tādu pret tādu pašu, lai paliek esošais.

Ja zini kā tas ir dzīvot kopā ar vienu vecāku. Kuram otra pusīte pa laikam mainās. Diezgan riebīgi. Ja negribi savu izdzīvotās bērnības atmiņas atkārtoti savam bērnam. Labāk ne. Nu nejau visiem tā var gadīties.  Bet ir arī jāpadomā par savu dzīvi. Ja nu atrodi savu pusīti. Varbūt ir vērts riskēt.

Zinu ka tas ne pie kā laba nenoved. Nav laimīgs ne viens ne otrs. Un labāk tad dzīvot šķirti nekā bērnam klausīties kā vecāki rejas savā starpā. Varbūt vismaz vienam paveicas dzīvot normāli tālāk nekā abi vissu mūžu nelaimīgi.

Es domāju ka ne, tas nav to vērts, nocīt vienam otru, tu esi jauna un skaista gan tevi paņems ar bēŗnu.

Bērns izaugs tā vai tā ar tēvu vai bez viņa.Tikai uztvere par ģimeni būs tieši tāda,kādu izvēlēsies māte un viņš to dublēs savā ģimenē.Mums katram ir dota viena iespēja un tā ir jānodzīvo sev un dēļ sevis.Bērni ir tās piedeva un pieder viņi mums līdz pilngadībai.Vēlāk jau ir patstāvīgs cilvēks,kuram jāatbild pašam par sevi.Gadi aiziet un nenāks atpakaļ.Var pat ar bērnu atrast dzīves draugu,tikai nevajag to meklēt pats atnāks,tikai turēt acis vaļā.