Dvēselīte, kas augšā trauc,
Ātriem soļiem debesīs.
Mūsu domas, mūsu sirdis –
Neļauj mierā doties tai.
Dvēselīte, kas augšā trauc,
Veras skatienā uz Tevi.
Domās saka – ko man darīt?
Pakavēties vai projām traukt?
Dvēselīte, kas augšā trauc,
Skumjām acīm noraugās.
Klusi saka – atvados!
Citas durvis – atvērās!
Dvēselīte, kas augšā trauc,
Iet caur zvaigžņu durvīm jau.
Paradīzes ceļš ir vaļā,
Jauna dzīve tai jau klāt.
Atslegas vārdi: rfyhfrth0
Varbūt ,ka jā,...bet kāpēc tik nepareizi raksti?
../waretju/,nu kas tas par vārdu???vai tāpēc es tevi skolā laidu???
...kaut kā -tā....
To mēs nezinām,bet es ceru,ka tas tā ir!
tā tam būt! .... citādi jājautā: kur ta tās dvēselītes paliek?
Gribas ticēt , ka tā arī notiek ...
vienkārši Evita,bērns jāaudzina no šūpuļa,par velti baroji un skoloji,tagad raksturs izveidojies un galvā tikai puiši!!!... Ābols no ābeles tālu nekrīt. /Lat.sak.v./ Tu arī sāc teikumu ar mazo burtu,bērni mācās no vecākiem!!!