Jā, ja pirmās emocijas un jūtas gūst pārsvaru pār tavu saprātu un sirdi, tad ir akla, un kā vēl akla.

...sai dzive vis ir iespejams ...ari melos nepazit ....

Oi un kā vēl visi to redz tikai iemīlējies cilvēciņš to ne redz ne jūt.Kad eiforija pāriet,tad gan acis atveras un vai nu šoks,vai smiekli nāk pašam par sevi.

tapec jau to sauc par milestibu -

neviens jau neaprekina - aha, tagad iemilesos, bet milesu tikai par 75% un busu uzmanigs, ka tik mani nepiekrapj;)

Ne vienmēr NEREDZ ir īstais vārds. Biežāk negrib redzēt.

nu laikam ta tiesam ir.

Ikreiz, kad kāds iepatīkas, mēs atrodam miljoniem iemeslu noticēt, ka tieši šis cilvēks ir tas īstais! Un ikvienam iemīlējušam ir tieksme noticēt visam, ko saka viņa otrs, it īpaši, ja tas ir skaisti pateikts, tikai vēlāk, kad "rozā brilles" kļūst kā rutīna, mēs ieklausāmies un sākam analizēt visu uzklausīto, un saprotam, ka tomēr, par spīti, cik mīlestība var būt akla, ir jāmāk atrast balansu starp jūtām un realitāti.

Iemīlējies dzīvo kā pa mākoņiem.

jā,mīlestība ir akla......