man raksta-es pametu mātes dēļ.Nu labi-pieņemsim,ka Tev rozā brilles bija tik ilgi,kamēr pie tā bērna tikāt.Bet tas bērns taču nav vainīgs,ka Jums raksturi nesaskan.Viņam vajag gan mamiņu,gan tēti,jo skolā un bērnudārzā citiem tā ir.Vai tad Jūsu pašlepnums ir tik liels,kasava bērna dēļ nevariet tokrupi norīt un arī kopā nedzīvojot tomēr būt-tēvs un māte.Vajag vairāk savu bērnu mīlēt,u tad varēsiet
Atslegas vārdi: mazāk pašlepnuma0
Šito nu tiešām varēji blogā ielikt!
Kamēr sapratīšu, kurš ko pameta, un ap ko galu galā lieta grozās, iespēja atbildēt jau būs čušš!
Tēvs pameta bērnu mātes dēļ?
Kuras mātes - bērna mātes vai savas?
Laikam jau savas? A varbūt tomēr bērna? Attaisnojuma gan nav ne vienā, ne otrā gadījumā, bet notiek tā itin bieži. Tādas spilgti izteiktas tēva jūtas ne visiem vīriešiem piemīt.
Mazā kaija neizprotu līdz galam, ko vēlies pateikt! Bērns pie pieaugušo kļūdām nevar būt vainīgs vienozīmīgi. Tāpēc tēvam un mātei ir jāizrunājas savā starpā, lai bērns nebūtu cietējs.
Diemžēl tā notiek. Tāda domāšana: "Lielam vairumam vīriešu bērni vajadzīgi tikmēr, kamēr vajadzīga viņu māte".
bet kā ar alimentiem?
nezinu.