Krievu laikos ēdnīcā trāpijās vārīta ola.kurā iekša bija attīstijies puscālēns,ola protams bija vārīta.Kā pasitu ar teikaroti,parādijās spalvas.nejauka smaka,pat apkārtejos galdiņos savilka degunus,es ta ar steigu uz ateju.

Tas,kā izturēšos,būtu ļoti atkarīgs no tā,kas atrodas šķīvī,kamdēļ atrodos tajā ēdināšanas vietā,kāds ir vispārējais noskaņojums un ar ko esmu kopā,bet katrā ziņā patīkama sajūta jau nu nebūtu gan un apetīte viennozīmīgi sabojāta,varbūt pat vispār zudusi.

Nekāda.Varbūt nēestu,ja būtu par traku,bet visdrīzāk izņemtu to,kas trauc\e un turpinātu ēst.:)

nu ja visādi jau gadās droši vien nekādu trci netaisītu bet šo iestādi pamestu uz ilgu laiku

es būtu mērenā šokā... pasauktu apkalpojošo personālu (bet tā klusiņām), palūgtu, lai man nomaina ēdienu un bonusiņam kāds labs šampanietis vai vīns tā nedaudz spētu mierināt manu satraukumu...  

Puiši pie galda  (skolā)  allaž centās sabojāt apetīti, reti izdevās, jo laikam esmu ar stiprām iekšām.