Parasti risinu ar margrietiņu tik sarežģītus jautājumus!

Vispār ilgi visu apsveru.....bet gadās ka rīkojos spontāni.

Dažreiz kamēr šaubos,to manā vietā jau pieņem...hm...liktenis,ja tā var teikt...

Arī es daru visu tūdaļ, bez dižas domāšanas, citādi pāriet gribēšana kaut ko mainīt un kustēties, viss paliek pa vecam.

Pārdomāju tā riktīgi,,,,,,,,,, ja nu atkal kļūdos !

Nav laika šaubām.Tikko parādās kāda problēma-jau zinu kas un kā jādara.

Nu paiet kāds brītiņš jau gan, kamēr apdomāju visu- gan riska lielumu, gan iespējamos ieguvumus un zaudējumus , tāpat- ko un ka labāk darīt, lai to pirmo būt pēc iespejas vairak, bet to otro- cik vien var maz un nenozīmīgi.

Ja radušās šaubas, nešaubīgi pieņemu lēmumu neiesaistīties darījumā.

Dažreiz -pusgadu!

labi prasīts. ir brīži, kad jāšauj ārā kā no plintes. ne mirkli nedomāju.

esmu procesā...

Ja šaubies ,tad nevajadzētu pieņemt svarīgu lēmumu.Svarīgs lēmums japieņēm tad,kad nav nekadu šaubu,ka tas nesīs labumu.

Izanalizēju.