Atslegas vārdi: zaudēt.0
Tāpēc, ka pierodam, uztveram kā pašsaprotamu, bet tad, kad šī lieta, cilvēks, apstākļi da jebkas pazūd no mūsu dzīves, tiek izjaukta ērtā, ierastā rutīna, acis ieplešas šokā, jo pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm nāk apjausma, cik daudz mums tomēr bija...
tomēr reizēm šāda "aukstā duša" ir vēl kā nepieciešama, lai nedaudz apsēdinātu lecīgos, lai nedaudz pārdomātu kas un kā... vērtību skala arī laiku pa laikam jāpakoriģē...
šaušelīgi bēdīgi gan tas ir!
Bēdīgi,bet fakts,tā ir
Nu ar laiku esmu sapratusi pretējo.........ļoti novērtēju un sargāju to kas man ir dots.
Tāpēc ka vienmēr esam dzīves skrējienā!
tāpēc ka tad kad tas mums ir mēs to nepamanām un uztveram kā kaut ko pierastu.
ar nesaprotu kapee ta ir..
bet taa vnk ir.. :)
Laikam jau pārāk pierodam pie tā,ka ir-pat nepemanām.Kad pietrūkst tad gan uzreiz jūtam.
Nu ne jau vienmēr :) Zinot to, novērtēsim savu esību, kamēr vēl esam! :)
Tāpēc, ka tikai tad apzināmies tā PATIESO VĒRTĪBU.
Bet...ir jau arī tie, kas nenovērtē nekad...