Vai tagad vēl ceriņzaros meklējat laimītes???
25. mai 2011. 15:13
Es nezinu nevienu,kurš bērnībā nebūtu ceriņzaros meklējis laimītes, un bija stipra ticība,ka būs pēc tam laime reāla,bet kā ir tagad,vai tas meklēšanas brīnums vē nav zudis???
Labākā atbilde
Esmu bērnišķīga, tāds trūkums nu reiz man piemīt. aizbraucu uz pilsētu ikmēneša iepirkšanās tūrē, saraksts zobos, lai ātri un efektīvi visu padarītu un ātrāk tiktu atkal mājās. Bet sanāk vienalga vienu autobusu vēlāk braukt, jo nevienam ceriņkrūmam nekad neesmu varējusi garām paiet, kamēr vismaz vienu laimīti neatrodu!
Aušīgi, ne?
Atbildes (8)
Tagad jau pasaciņās es neticu.
Protams,joprojām meklējam laimītes,bet par to,ka ievēlētais piepildīsies,tagad tik pasmaidu.:)
...Skumji,pieaugušie ar gadiem sāk zaudēt sevī ,,bērnu,,-es to par sevi protams,jo lai cik romantiska būtne nebūtu,kaut kā vairs ar ceriņu pārmeklēšanu nenodarbojos,ja nu vienīgi kopā ar savu 10 gadīgo meitu,tad gan reizēm ierokamies.ziedos......,bet tas tikai viņai par prieku.....
Bet atceros agrāk-nolasijāmies sētas bērni un kurš vairāk....,pēcāk stūmām to visu vaigos,jo lai piepildītos,tie visi bija jāapēd... ,akkungs cik tas bija foršs laiks!!!!!!
Vajadzētu takā izkužināties no mājas un pavakariņot ceriņos,bet baigais vējš!!!! ...ko jūs sakat????
Garāmejot ieraugu, pasmaidu un aizeju tālāk..........nu bet protams, ka saskatīt vienmēr gribas......bet laimītes taču nāk.......tātad - jātic
Drīzāk kādu ,ar kuru kopā meklēt to laimīti .
Cilvēks visos vecumos cer uz tic brīnumiem
pēc ieraduma meklēju....un katru reizi ticu ;)
Manliekas ka jebkura vecuma ir interese pameklet sev laimiti,varbut kadam tas loti pietrukst