Nav runa par paziņām, bet par tiem, kurus pēc ilgstošas sarakstes sākam saukt par draugiem, kaut arī nekad neesam satikuši un neplānojam satikt. Tomēr uzticamies šiem cilvēkiem un stāstām to, ko publiskajā vidē noklusējam.
Gan jau arī Jums kāds tāds cilvēks ir.
Tātad - vai ir svarīgi, kā viņš/ viņa izskatās?
Man nez kāpēc ir gan! Ne kategorijās - smuks/ nesmuks, drīzāk acīs tā fiška - lai jūtu, ka varu uzticēties.
Neiet runa par romantisku attiecību meklēšanu, tad izskatam, protams, ir nozīme. Runa tieši par draudzību!
Nezinu, Līga, es atkal prātoju, vai es pati esmu riktīga!
Kad gribu apspriest kaut ko dziļi personisku, kādu brīdi skatos tai bildei acīs - vai var uzticēties? It kā bilde katru reizi varētu izrādīties savādāka! Varbūt esmu drusku jukusi vai paranojāla?
pilnīgi nekādas.Es sarakstoties vērtēju tikai,cilvēciskās īpašības un intelektu.Varbūt,ka neesmu rīktīga,bet tādu nu esmu.
ne vienmer ir svarigs iskats arejais bet ieksejais iskats svarigs ari