Ar laika distanci vērtējot pašu jautājumus, atbildes, blogu ierkastus - nerodas kauns vau vismaz neveiklības izjūta pašiem pret sevi par savulaik frustrācijā teikto? Jebšu viss mūžīgi mūžos štokos!?
Nez no kurienes tas viedoklis, ka latvieši ir psiholoģiski saasināti, turklāt mazohisti. No čaļu atbildēm izriet, ka ir pietiekami paštaisni. Lauvas sirdis, ziniet.
Atslegas vārdi: Hmm27
Nē, nav kauns - vajag pareizo niku izvēlēties .. Un kāpēc kaunēties - ja pasaka ko domā ?
Nē , kauns nav , ne par sevi , ne citiem ,,,,,,,,,,,, var rakstīt ko vēlas , kas uz sirds , sapņos, murgos utt ,,,,,,,,,,,, tādi ir cilvēki!
nu ja Tu tāds kautrīgs un kaunīgs,un vēl pareizs,vecīt šamāw lauvu bedrē tev labāk nelīst,ej uz smilškasti...bet tu jau liels puika?!
Kauns ir tikai Peni bāzt dupsī,sūdos,sūkāt,jo mute radīta ēšanai un runāšanai,ko esmu rakstījis,to sen esmu aizmirsis un par bijušiem failiem nerakājos.
Kauns no ka
Principā - ir tikai normāli, ka ar laiku cilvēks mainās- nāk klāt pieredze, zināšanas, un viedoklis vai uzskati par kaut ko mainās.. tāpat- prioritātes dzīvē .. kas arī atspoguļojas jautājumos, blogos, atbildēs... Par ko tur kaunēties?