Ko vējiņš man stāsta par zemeņu garšu
Kam čuksti par smaržu, kas burkās jau sen
Rudeni iečuksti ar degošu sveci
vakaru kafijas krūzē tad došu
un stiepšu ,jo garu
Teikšu: ar vēju sēdēju
Gaidīju, lai ceļgalus glāsta
lai salst ,bet lai glāsta
Tik  nedaudz tā gribēju
Pienāca rīts  un saslimu
A Tas tik vēl glāsta...