Mirkļa iegriba... ???
23. jan 2010. 15:56
Snieg..!
Snieg...
Un cik labi, ka snieg auksts sniegs, kas rada mānīgu siltuma un miera sajūtu. Garas lāstekas, nolauzt un nolaizīt. Pārslas saķeras skropstās, izkūst un notek gar vaigiem kā asaras, iejaucas matos, uzkrīt uz lūpām...
Kā gribas ļauties apsnigt, un ja vien tas baltums spētu nosegt manu nemieru, neziņu un mulsumu, tā pat kā zemi tas notušē...Bet sniegs nekad nav paliekošs, kaut reizēm tik ļoti gribētos...
Ja vien,... kaut kā tās šaubas varētu izkausēt līdz ar pavasari... bet varbūt tās tikai manas iedomas un nekā nav, nav bijis un nebūs...
Atslegas vārdi: Mirkļa iegriba...0
Atbildes (7)
Labāk 100 reizes aplieties ar sviedriem, nekā 1 reiz apsarmot
Tās ir iedomas!Katram ir bijis,ir un būs.
Ja vien,... kaut kā tās šaubas varētu izkausēt līdz ar pavasari... Var! Stipri un spilgti iztēlojies! Kā savas šaubas iemīci sniega pikās un izmētā pa lauku. Pie tam pie sevis čukstus v ai pus balsī saki: " līdz ar sniega pikām kūstot manas šaubas izkūst..." Ja Tev rodas labāki vārdi saki tos, bet ideālais variants ir četrrindes. Un tici tam ko dari. Tavu ticību pastiprinās vārdi.
Pavasaris nes prieku parasti.
Iegriba uznāk un pāriet,bet pavasaris tuvojās,nāks vaļa zaļais cinītis un Tavs dupsis dabūs trūkties...
varbūt tā ir tā saucamā ziemas depresija.
Gan jau nāks pavasaris un līdz ar to arī BŪS ...