Vai tad es teicu, ka tikai kaisle saista   viņu attiecībās pietrūka kaisles ...Vai tad labāk sēdēt kā rutīnas pārņemtai mājsaimniecei piepilsētas mājā un pieņemt dzīvi kāda tā ir, ka tik nepaliek bez mājām un vīrieša

Nu tad beidzot, "viedais" Aivars ieradās, kurš visu zina, ka jābauda un kā jāmīl "kaimiņienes" (salmu atraitnes).
Aivar, un no kurienes esi smēlies tu savas zināšanas, spaidot pa kaktiem medmāsiņas, kad kaimiņiene bija izņemta ar vīru?  

Pri čom te pārvietojies rāpus, dzīves apdalīta būtne..............pats saprati ko samurgoji???

Laila, tu vispār saprati ko uzrakstīji vai raksti automātiski pat nedomājot ko raksti? Es nekur nelienu, bet ja tu pārvietojies rāpus pa dzīvi, tas nenozīmē ka tā dara visi.
Labāk lai ir tikai subjektīvs viedoklis, bet tas ir mans. Daži slēpjās aiz "dzīves apdalītas būtnes" maskas un mētājās ar klišejām, tas nav cienīgi, pat tādai gudriniecei ka tu, Laila.

Kaisle nav vienīgais kas saista cilvēkus, visu dzīvi no saldumiem nepārtiksi, Sondra, ejot vajag apzināties kāpēc, jo kad gribēsies atgriezties vairs neviens neņems pretim. Ar degunu mākoņus var jau stumdīt, bet laimīgāku tas nedara.  

obligāti noskatīšos filmu! Paldies Dzon!

Laila, vienmēr atrodas pa kādam, kurš ***zin***, kā ir pareizi..pārsvarā tā ir tiem, kas lasījuši vai pa tv dzirdējuši citu domas.. ))

džon, dzīve jābauda, nevis jāspriedelē.. paies iekārošanas laiks, tad arī varēsi spriest -kā bij apareizi, un kā nē.. ))

Zinu - tāpēc, ka viņu attiecībās nebija kaisles, līdz ar to noveda, kur noveda...Sieviete tik tālu netika, lai izdomātu, ka laiks šķirties no vīra

Ha,ha.................tad Tev jau šajā blogā par attiecībām ar precētu sievieti Džon vismazāk būtu ko līst....................!
Un skatos Tu esi te uzmeties par to, kas visiem norādīs, kas ir pareizi un kas nepareizi, diemžēl arī Tavs viedoklis ir tikai un vienīgi subjektīvs!

Var visi, bet ne visi apzinās sekas. Ieteiktu šo-
http://www.youtube.com/watch?v=gvKKuiwkKrc

Tie rāmji jau ir sociālais tabu, attiecībā uz vīrieti tādu vispār nav...vispārpieņemta patiesība, vīrietis drīkst, sieviete ne

Tikai sievietei uzliktie rāmji kā izrādās ir šaurāki nekā vīrietim. Vīrietim vairāk pienākas «automātiska» brīvība, bet sievietēm — pienākums. Un tieši tāpēc pat mūsdienās reizēm šķiet, ka vīrieši var visu, bet sievietes neko.

Tad kāpēc tas vīrietis tikai grib, nevis dara, lai būtu The Best

Ja jau aizgāji, ko tad te cilā tematu par attiecībām ar pretētu sievieti, ja jau tik pareiza, Laila? Gribētos, bet ne gribās riskēt, tāpēc iestājies "pozā".
A kas vairāk smird- pareizība vai nepareizība?

Vīriešu loģika ir gaužām vienkārša — tikai es varu viņu padarīt laimīgu. Bet, ja viņa kaut ko meklē, tātad es nedaru viņu laimīgu. Šādos gadījumos vīrieši kļūst šovinistiski, viņiem piemīt egocentriska īpašība — esmu vienīgais, kurš sievieti atmodina, atplaucē viņu kā ziedu pavasarī.

Bet par sevi viņi tā nebūt nedomā — viņus laimīgus var darīt darbs, draugi, vaļasprieks un daudzas citas lietas. Vīrietis uzskata sevi par visgudrāko, visstiprāko, visseksīgāko, vienā vārdā sakot «The Best»! Tas ir saglabājies un ticis mantots no patriarhālās domāšanas, t.i. — vīrietis ir galvenais visur — arī ģimenē.

Tāpēc arī šodien attiecībās vīrietis grib panākt to, lai viss būtu atkarīgs no viņa. Tomēr mūsdienu sabiedrība sievieti ir nostādījusi uz līdzvērtīga pakāpiena, tādēļ vīriešiem ar to samierināties nav viegli

Neticēsi.................tā arī darīju, no sākuma aizgāju un tikai tad veidoju ko jaunu!
Tevi pašu nešķebina no savas pārgudrības un pareizības???

Kristap, daži to dara modes pēc, visi tad jau mēs arī. Atceros ka reiz pa galvu, pa kaklu viens pāris centās īsā laikā nokārtot visas formalitātes- kristīšana, iesvētības utt- lai tikai ļautu baznīcā laulāties. Ko tur par zvēresta saturu vispār runāt?  

Tāda sajūta DD, kaTu esi bijis tas pirmais (pamestais) vīrietis Lailas dzīvē

Par neuzticību un tās sekām būtu jārunā jau attiecību sākumā. Ko mēs viens no otra sagaidām? Kā mēs rīkosimies? Vai ieliksim viens otru būrīti un atslēgu noliksim kumodē? Katram pašam ir jāatbild uz jautājumu, kā viņš redz cilvēka iekšējo brīvību. Jo ne attiecības, ne laulība nav institūcija, kurā valda privātīpašums.

Reizēm sānsolis ir noticis tāpēc, ka cilvēkiem nav bijis laika vienam ar otru izrunāties un atklāt savu sāpi. Vīrieši parasti bēg no konflikta, kas agri vai vēlu parādās attiecībās. «Rozā brilles» nokrīt, ilūzijas pazūd un šķiet, ka viss ir pagalam.

Un tas ir īstais brīdis, kad runāt! Var taču noorganizēt tādas izrunāšanas vakarus, kurā jūs viens otram uzskaitītu otra trūkumus, bet pēc tam — slavētu otru. Ja cilvēki nerunā, tad ir tā, ka vispirms kaut ko sastrādā un tikai pēc tam domā.