Tavas dusmas,
tās nekad neaizmieg.
Tava sirds ir kā ziema,
tajā mūžīgi snieg.
Novītis zieds,
tas vairs neuzzied.
Aizslēgtas durvis,
tās paliek ciet.
Saule vēl aust,
bet sirdī jau riet.
Vai zudušiem mirkļiem,
vērts pakaļ skriet?
Vai pagātnē dzīvot vērts,
to pats domā un spried.
Tikai mūžīgā saulrietā,
manas atmiņas zied.
Ключевые слова: Atmiņas.0
.....sirds ir kā ziema.........durvis,tās paliek ciet.
ārī par mani? ;[
nav ko normālu ielikt, tad klusējis būtu.