Guļot uz aukstā ceļa, viņa nedomāja cik tas būs sāpīgi vēlāk, vai cik lielu prieku viņa varētu izjust. Viņa tikai spēja domāt par ēnām, kas viņu vēl aizvien plosīja. Viņa gribēja lai ēnas atkāpjas un aizmirst par viņu, jo viņa negrasījās atgriezties kad jau bija tik tālu tikusi. Viņa jau tā pārāk ilgu laiku bija bijusi prom. Prom no visiem kas viņai agrāk bija svarīgi un kas viņu turēja pie dzīvības, bet tagad kad viņa bija bijusi prom, viņai bija bail atgriezties. Viņa nevēlējās izlikties itkā nekas nebūtu noticis. Vēlējās tikai sākt visu no sākuma bez viņiem, jo viņi vairs viņu nepazītu un nesaprastu.

Būdama prom visu šo laiku, viņa guva apmierinājumu un izjuta laimi, tikai sajūtot smalko adatu ieduramies, jau daudzas reizes sadurstītajā, vēnā un ielaižot sevī lielisko šķidrumu. Kas ļāva viņai vienkārši justies piepildītai un laimīgai. Šis proces kas atkārtojās katru dienu ļāva viņai aizmirst visu, nejust neko nevajadzīgu. Pacilājumu un baudu viņa arī izjuta uzliekot uz mēles balto tabletīti un ļaujot tai izkust un pārņemt viņas ķermeni,liekot izjust visu saāsināti. Vai sajūtot kā kārtējā kāša dūmi ieplūst viņas plaušās. Viņai tukšumā patika izjust laimi lietojos un kļūstot atkarīgai. Bet tagad viņa vēlas visu izjust pa īstam un nenožēlot it neko no visa jaunā kas viņu varētu sagaidīt.
Tagad kad viņa vairs neatrodas tukšumā un cenšas tikt vaļā no tukšuma sevī, viņa nezin uz kurieni iet, vai pie kā griezties, lai sāktu visu no jauna. Jo viss kas viņai bija tagad, bija palicis tukšumā. Taču nedomājot viņa lēnām piecēlās kājās, jo ēnas bija atkāpušās. Viņa paņēma savu saplēsto lietussargu un sāka iet. Viņa gāja uz priekšu. Viņa gāja pa garo, balto ceļu prom no tukšuma. Ejot viņa atstāja mazas, dubļainas pēdas nospiedumus. Aizejot prom no vientulības sajūtas viņa cerēja ka pēdas pazudīs, lai nespētu atgriezties, bet tās palika, kā iededzinātas ceļā, kļūstot par ceļa daļu atpakaļceļā. Un viņai nezinot tukšums viņai sekoja. Mina viņas pēdās, liekot tur savus soļus, kas īpaši neatšķīrās no viņas soļiem. Tukšums vēlējās sekot, lai viņa zinātu ka nav nekur tālu aizgājusi un ka viņa var vēl atgriezties atpakaļ.