Pirms laulības jau ir tas periods, kurā mēs viens otru novēr'tējam. Gadās jau arī tādi, kam laulība ir apmēram tas pats kas ienas - viegli noķersi un pēc divām nedēlām jau vesals..

Laulība būs liekulība tad, ja motivi , kā vārdā tā tiks slēgta ,būs greizi... Bet, manuprāt, tā ir cieņas izrādīsana savam mīļajam cilvēkam, un ne tikai mīļajam cilvekam, bet cilvēkam- ar kuru kopā ir labi, interesanti, ar kuru ir kopīgs skats uz lietām un attieksme pret dzīvi un nākotni. Man tas notikums ir bijis divreiz mūžā- un abas reizes vīri pasi pēc kāzām izteica domu, ka viņu apziņā tagad kaut kas ir mainījies. Varētu teikt- stabilitātes un lietu kārtības izjūta, viss ir tā kā tam ir jābūt. Mēs esam neviss draugs/draudzene, mans vīrietis/mana sieviete, bet- vīrs un sieva- tā ir ziņa gan sev , gan pasaulei, ka mēs esam viena komanda, esam kopā, esam izvēlējusies ....Bet nu - katram pārim, vai cilvekam konkrēti ir savi uzskati un viedoklis. Mans būtu tāds, ka laulība( vai precības, kā nu to nosaukt- vienalga) ir vajadzīgas ne tikai bērnu radīšanai un tiesiskai aizsardzībai, īpasumu apvienošanai vai kam citam tādā garā- tās ir vajadzīgas pasiem iesaistītajiem . ..

Šeit jaucās precēšanās ar laulāšanos,viss vienā katla!!! Precējas,kad savieno tos čurājamos,izvelk un SVEIKI !!! Laulāties jau ir nopietnāk,sareģistrējas juridiski,ražo bērnus un kopīgi audzinā tos,viens par otru atbild un ģimeni aizstāv valsts!!!...

Abi Labi,Alberts ar vārdiem Rīgā,bet darbiem turpat Ogrē!!! Skaties,ka Dilaila Laila 16:17 nemaz netaisās precēties,nemaz nerunājot par laulāšanos!!!

Romi, lielumam naf nozīmes, tiaaki un vienīgi attieksmei pret to, ko sadomājis darīt Zinu no rakstiem diskusijās, Albertys uz šito lietu ir ar vērā ņemamu pieredzi, gan izķepurosies. Ja nebūs pēcnācēju, tad vismaz kāda bauda jau sanāks.

Dilaila Laila,Tu ar to Alberts profils neielaidies,skaties,kā sarunājas pats ar sevi un vēl nezini,kāds viņam maziņš mīlestības daikts!:

  Raksts labs-, bet lai man pasaka kaut viena no šīm dāmā, kas tik ļoti aizstāv neprecēšanos, ka nav vēlēšanās pēc baltas kleitas un pirmā kāzu valša.
  Šeit nav runa par attiecībā kādas tās izveidojas esot vai neesot laulībā, šeit es runāju par balto kleitu un visu, kas ar to ir saistīts.

Abi Labi - super    

Ja uz šo lietu skatamies valstiski, divi cilvēki, kuri dzīvo kopā jau skaitās ģimenes sākums,tikai bez nākotnes, tā teikt pašpatēriņam, ar papīriem vai bez, tā viņu ( lasi viņas) problēma. Tikko parādās pēctecis, tā jau ir valstiska šūniņa, pamats tam , lai kaut kas vispār turpinātos.Ja to visu apspēlē no izdevīgumas pozīcijām, tad Kargina kungs ir autā, miļjons arī 'ir nauda, bet ja skatamies no cilvēciskajām pozīcijām, tad situācija ir sekojoša: agrāk precējās, lai abiem būtu labi. Viena puse rukāja un nesa mājās darba augļu pievienoto vērtību, otra radīja apstākļus, lai pirmajam būtu stimuls to darīt. Abi paēduši, siltumā un ja pa nakti neguļ, arī pēcnacēji sarodas. Tagad ir sabiedriskās ēstuves, veči paēd paši, tad vēl skaistas pērkamās meitenes, saistību nekādu, dzīvo tik savu dzīvi nost, tāpat apokalipse agri vai vēlu. Ar meitenēm tas pats, pelna labi, patstāvība tāda ka bail,bērnu var mēģenē nopirkt un vāverītē iestādīt, pienākumu nekādu, vismaz ne pret vīrieti, labākā gadījumā pret bērnu, ja pieņem kā savu. No šī brīža seksologa spriedelējumi sāk iegūt reālus apveidus. Jebkuŗā gadījumā uz lielu precēšanās bumu nav ko cerēt un zelta kāzas tāds eksotisks pasākums vien būs, nākotnē, ja tādu pieredzēsim.    

Albert, man tāpat ir labi arī bez precēšanās!!!

alberts kā vienmēr - pa tiešo.. p pareizi ir - nav ko tur caur puķu puķēm vāvuļot tik nopietnu lietu..p  vai nu *jā* uzreiz, vai katrs uz savu pusi..p

Laila-Tu man patīc!
Davai precamies,ko???
lai ir,kā pie labiem ļaužiem,ja?;p

Laulība ir viena gara saruna, kuru gluži kā šaha galdiņu “izrūto” strīdi. Divi cilvēki arvien vairāk un vairāk pielāgo savus uzskatus viens otram, un laika gaitā bez skaļām fanfarām ievada viens otru jaunā domu pasaulē.

Mēs piecus gadus nodzīvojām neprecējušies,un kāds spiediens man bija jāiztur tieši no vecākās paaudzes.Nu kā tā var.Salaulājāmies,jo pirkām dzīvokli,un tajos laikos nepierakstīja ja nevarēji pierādīt radniecību.Tad nu attiecības noformējām.Bet nekas no tā nemainījās.Kļuvām vēl tuvāki.Nu nevar laulāties tikai baltās kleitas dēļ.

Jā ,jā ...man arī bija 18...........................hm.....tad viss bija rožaini.....

Meitenes ...ziniet cik forsi ir trīs mammas un divi teti......pa skaisto

Es jau par to Mairita arī saku, ka jebkuras attiecības ir jāuztver nopietni ne tikai laulība. Protams, ka cilvēki var vienoties arī ne uz nopietnām attiecībām, bet tad arī bez kādām pretenzijām vienam pret otru! Bet ja mēs dzīvojam kopā un radam vēl piedevām bērnus, tad tai attieksmei gan vajadzētu būt nedaudz savādākai................diemžēl arī es piederu pie tām 18 gadīgām neprātēm, nu ko, lai saka likās jau ka mīlestība būs mūžīgi mūžos, kaut gan mamma teica, la padomāju, bet vai tad es kādu klausīju!!!

Dilaila..........no puniem bērnus mīlas lietās nepasargāsim.........ne ar padomiem,ne ar savu pieredzi......ne ar ko.

Ja gribi būt kopā ar cilvēku,tad nav nepieciešams papīrs.Attiecības arī bez bez formalitātes nokārtošanas jāuztver nopietni.Vai tad tikai pēc laulībām mēs gribam visu dzīvi pavadīt kopā tieši ar šo cilvēku.