Mani sniegpulksteņi vēl zem dziļa sniega,
Viņu maigās sirdis ledū salst.
Un tie nejūt vēl,ka saule zvīļo,
Viņiem vēl nav nācis pavasar's.
Arī mana sirds tiem blakus-vai to dzirdi?
Klusi tā-kā sniegpulkstenis pukst.
Elpu tavu vajadzēs un silto sirdi,
Lai tā pēc dziļās ziemas atkal spētu just.
Sniegpulksteņi grimst tik dziļāk sniegā,
Trauslie ziedi un tiem līdzi sirds.
Atkal aizmieg dziļā ziemas miegā,
Nejūt tie,ka saule atkal mirdz.
Saule sniegu izkausēs,es zinu,
Skanēs atkal sniegpulksteņu zvans.
Bet kā būs ar sirdi?To es minu.
Tai ar sauli nepietiks,lai skan.
Manai sirdij tavu vajag blakus,
Tikai divatā tās ledu veiks.
Bet,kamēr maldies,meklē īsto taku,
Atceries-tik divās sirdīs spēks.
Divatā tās biezo sniega kārtu
Vienā mirklī varēs izkausēt,
Aizplūdīs tas straumēs-siltās,platās...
Tā tam jābūt,tikai nekavē!
Nu re,pat bilde ir,kā viņi izskatās.Paldies.:) Žēl ka sirdi nevar uzbildēt.:(
Man patik tie lielie zvanveidigie sniegpuksteni un ari vel krasainie krokosi ...un kad tik tiko siltums paradas uzrodas ari kamenes ! tas rugdamas sugdamas pirmo pavasara nektaru svas usas puteksnus schnaugdamas ...tas lidinas ka apalas vaboles
un vispar ...kamenes ir labas zemes bites nau taka tas kas pa gaisu lidinas ka trakas lapsenes ! Par irchiem jau nemaz nerunajot ...tie vispar dzivo uz hlavu ... salipina kautkadu buuudeli chukuraa un taa ari vini tur nomirst ... tevs saldetajs vinus piezmiedz .
tik klaji meli
viss man apkaart
ka gribas sevi
blakus pakaart