ir vasaras sākums
bet sirdī tāds dīvains klusums
un domas tik nesteidzīgas
prāts atpūšas spēkus krājot
lietus lāses
strautiņos pārvēršas veldzējošos
lai dzestrumu dziedējošu
dotu dvēselei
un miesai nogurušai
pļavas dāvā savu skaistumu
pilnbriedam gatavojas
lai gadam nākamajam
katrā sēkliņā
ieliktu spēku mums nesaredzamu
un sniegtu ikvienam
kas noliecies noplūkt stiebriņu sīko
un vainagā iepīt
lai mīlestībā nebeidzamā
svētītu katru tā nēsātāju...   (Sandija...)