Skumjas ir Dvēseles krēslas stunda. Kad Saule ir nogājusi un zvaigznes vēl nav ausušas. Neiededz gaismu istabā! Horizontālās dzīves lietas aizņem pārāk daudz laika. Bet zvaigznes vienmēr ir virs mums.
              Neviens nav vientuļš, tikai ne katrs to zin. Lai Saule un mīlestība Jums sirdī!

Es zinu vienu sievieti, kas ir vientuļa, viņa ir akla, uz gultas un augu dienu kopā ar radio, kas viņai ir apnicis! Tā ir vientulība, jā, bet ja cilvēkam ir internets, ir tak iespēja sastapt domubiedrus, iegūt jaunus draugus, un galu galā brīvo laiku var aizpildīt darot kaut ko loģisku!

Vientuligi ir but  talu prom no gimenes ,draugiem berniem,skaitit dienas kad beidzot redzesi savejos. Bet katra vieta var pierast pie ta.

Ir nakts, aiz loga nekauc vejš un ir pilnīga tumsa, jo gaisma pilsetā ir izslēgta, droši vien pašvaldība ekonomē naudu. Vientuļas lietus lāses visu dienu bungoja pa loga rūtīm, tagad ir klusums, jo laikam visas pa dienu ir izlijušas. Televīzors izslēgts, jo jāekonomē elektrība. Kaut kur svešumā dēls bez darba, vedekla Latvijā bezdarbniece. Jāstāda decembrim budžets, Ls 200,00 jāsadala tā,  lai pirmām kārtām varētu nomaksāt komunālos pakalpojumus, nopikt zāles un partiku, kaut dažus desmitus latus iedot mazdelam studentam. Ta lūk ir vientulība!

ņus_šonakt līdzi tev negaudošu_esmu jautrā prātā_

http://www.youtube.com/watch?v=D_0DD5DRo2w

Vēstule Vientulībai.
Toreiz Tu aizgāji tā īsti pat
Neatvadījusies…
Tu zināji, ka jāiet prom, bet es…
Es zināju, ka Tu noteikti atgriezīsies.
Atgriezīsies tad, kad es atkal būšu palicis
Viens.
Es tikai cerēju, ka vēlāk…,
Ka tas nebūs tik ļoti
Drīz.
Bet tas vairs nav svarīgi, jo es
Zinu,
Ka tu drīz atnāksi...,
Atnāksi, nesdama manu nozaudēto pildspalvu
Un baltas neaprakstītas papīra lapiņas
Un mēs atkal sēdēsim, pļāpāsim,
Iedzersim kādu šņabi, pa starpai šo to
Uzrakstot…
Divatā.
Visādi notiekās…
…pat Vientulībai dažreiz kļūst
Vientuļi
Un gribas ar kādu vienkārši
Aprunāties....

http://youtu.be/0baM5m36t-8

Nometu drūmo masku ,iedzeru silto tēju un paliek dvēselē silti '.

Vientuliba, kā makonis melns.
Paņem sev visu līdz -
Atstājot aiz sevis tukšumu,
Kas gremdē aiz vien dziļāka bezdibenī.
Nelīdz vardi, dziras-
Tikai darbi, kas rada jaunus notikumus -
Pulcējot apkārt jaunus, draugus,
Kuri aizpilda šo bezgalīgo tukšumu.
Atvadies un atvadies  no sevis -
Tā meklējot salu, kur vientulība,
Nepastāv, netiek klāt.

Par to pašu ..., un vēl melnu kaķi turklāt ...

Jā .... par to pašu... http://youtu.be/l4d18cXMDno

bet tas jau ir normāli.

Pazīstama sajūta , skumji , bet sirsnīgi pateikta doma ...

http://www.youtube.com/watch?v=THoFISRagHs&feature=related

veca ,bet jauka dziesmiņa -negaisa laikā   ,
ja ļoti gribas ,tad te ir tā vieta ,kur vientulību izdodas kliedēt