tik ļoti skumji,ka nebija ļauts dzīvot...
9 декабря 2011 23:12
Sandim...in memory...
kur jūs esat
kas palikāt
es esmu ceļā uz gaismu
un nav man laika dots
ne izvērtēt
ne lemt
es vienkārši aizeju
jūs atstājot nesapratnē
par likteņa lēmumu tādu spēju
es aizeju
jūsu asarās savu dvēseli šķīstot
tā vieglāk jums
šīs skumjas pārvarēt
cenšoties noķert to staru
pa kuru tikai man ir ļauts iet
jūs līdzi neņemot
es aizeju jūs sargāt
visus patiesi mīlot
un novēlu
neaizmirstiet dzīvot
laiku šo
līdz gaismas staram spožam
kas savedīs mūs visus atkal kopā...(heart) (Sandija...)
Комментарии (6)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
aina b. 10 декабря 2011 11:34Tāda ir dzīve-nekas nav mūžīgs...
Azrael D. 10 декабря 2011 06:37
Tas būtu fonam...
uz V. 10 декабря 2011 01:34Tu vēl neesi iepazinusi visu dzīves krāšñumu lai tā teiktu! Pirms atvadies uz turieni, tu pajautā, kà tur ir?, -tas ir man! Un, kad es tev to izstāstīšu, tu sapratìsi, ka te ir mazāk atbildības nasta, kā tur, jo tur vairs nebùs jūtu bangas, kurus tikai te mums ļauts ir piedzīvot.
Vineta K. 10 декабря 2011 00:51Dzives isteniba,vienmer ir zel,bet diemzel tada ir dzive....
Удалённый пользователь
9 декабря 2011 23:39...mēs visi ejam pa Piena Ceļu, lai satiktos TUR....
Frēzija v. 9 декабря 2011 23:37 ..... patiešām bij skumji, kad lasīju, lai gan nepazīstu......