Veros pa logu viss apmācies un drēgns, paskatos datorā, atkal paskatos logā un saprotu, ka mājās brīvdienās bija jautrāk. Jāatzīst, ka darbs kuru darīt vajadzētu, nepatīk, bet ja nauda ir vajadzīga tad jādara dažādi darbi. Gribās jau tā vienreiz piecelties un pateikt man patīk viss, bet tā ir gadijies reti. Labprāt sēdētu mājās, braukātu vadīt bērnu ballītes, periodiski uzrakstītu kādu scenāriju, un atkal sēdētu mājās, gribās darboties kultūras vidē, bet kam gan tu nepazīstams esi vajadzīgs. Atkal veros ārā pa logu, pienācis janvāris, bet ārā tā pat kā oktobra beigās, ko darīt. Sapratu, ka ir lietas kuras nevar izmainī, tev jāziedo sevi, lai pastāvētu. PATIESĪBĀ VISS ŠIS MURGOJUMS IR VIENA PARASTA IEMESLA DĒĻ, LAI MĒS RETU REIZI AIZDOMĀTOS UN NODARBOTOS AR LIETĀM, KAS MUMS PATĪK, UN ATZĪTU SEV, KA TIKAI MĒS ESAM TIE, KURI VARAM PALĪDZĒT SEV. UN PAR DARBU RUNĀJOT! KĀ TEICIS KONFŪCIJS - "JA TU DARI DARBU, KAS TEV PATĪK TU NEMAZ NESTRĀDĀ".

NOVĒLU VISIEM JAUNAJĀ GADĀ VESELĪBU, UN JA TĀ BŪS TAD ARĪ BŪS VISS PĀRĒJAIS, IESKAITOT DARBU, KAS PATĪK!