Virsrakstā ir meli. Ja būtu visa viena diena, tad būtu jāsāk ar pamošanos, zobu tīrīšanu, rīta kafiju... Daudzko izlaidīšu.
Gandriz neviena mana apkārtstaigāšana nepaiet bez vecā skolas direktora satikšanas. Arī šī reize. Izrādās, tuvinieki viņam pat liek doties ikdienas pastaigās. Tā nu viņš maršē kā gadiem ieradis apkārt skolai, pa stadionu... Varbūt viņš sev galvā uzdod jautājumu - esmu žanis, neesmu žanis?
Satiku arī kādu bijušo skolas biedreni. Šo to parunājām. Parunātais skāra arī politiku, to, kas novedis tur, kur esam. Viņa teica, ka dziļos laukos var dzīvot tikai lielā vecumā, citā laikā ir jādzīvo tuvu darba vietai. Mēs vēl piedzīvosim tos laikus, kad varam dzīvot lauku skaistumā. Par politiku šis slimās sabiedrības vairums lielājā ikdienas steigā izvairās runāt - man tām muļķībām nav laika, es nebojāšu skaistos mirkļus ar nepatīkamā aprunāšanu. Tā saka, tikai tā izvairīšanās arī novedusi pie tā, ka ikdienu nosaka muļķi, kuri paši sevi uzskata par gudriem.
Vecā skolasbiedrene teica arī tā - ko tur brīnīties, ka viņa slēpjas ārzemēs, viņai taču tikai viens kredīts bija kādi 85 tūkstoši, bet vēl taču citi arī, vai tad darba mūžā var nopelnīt, lai atdotu? Var, var nopelnīt. Piemēru taču rāda prezidents, miljonārs. Citi slinkojot nopelnījuši pensijā tikai nepilnus 200 latus, bet viņš ik mēnesi saņem vairākus desmitus tūkstošus. Prezidents jāciena, jāmācās no viņa. Tāpēc jau laikam tā skolasbiedrene, kurai vēl daži gadi līdz vecuma pensijai, vakarā gāja pie klienta - jāpelna pensija.
Pensionāri vispār pašlaik ir ļoti veci. Gan jau viņiem drīz pienāks mūža gals. Kas būs viņu vietā? Tie salīkušie, ne par ko neinteresējušies jaunieši vēl kādu laiku tikai augs. Citi, taisnām mugurām, normālām acīm jau aizbraukuši. Pat ceļ rūpnīcas Zviedrijā, jo te nevajag, te nav izdevīgi, te nevienam darbu nevajag, tikai pensiju kaut kad... Pašvaldības to infrastruktūras uzturēšanu tikai imitē. Imitēt ir vieglāk, lētāk, nekā reāli ko darīt.
Viena diena manā mūžā. Bet ja nu tāds ir viss mūžs? Ja nu tāds citiem būs viss mūžš? Viņiem būs, viņi paši dzīvo. Neinteresanti. Mans interesantais laiks pagājis, to mēs ar skolasbiedreni sapratām. Skaistumu vēl piedzīvosim dziļos laukos.