Tā nav pasaka
12 июня 2012 19:56
Līst un ass vējš mani nežēlo,
Bet tas netraucē,jo man esi Tu.
Man ir auksti un visapkārt tumst,
Bet tas ir sīkums,jo man esi Tu.
Es pie Tevis turos kā ābols pie ābeles,
Un nekrist netaisos kaut ārā rudens.
Es īpašas sugas ar cietu mizu,
Bet sulīgs un salds.
Tu ābele,kas katru pavasari uzziedi
Un katru gadu to dari savādāk.
Bet sula Tevī pstāvīga-dzidra,
Kuru izgaršot man lemts.
Es zaros paslēpts neesmu,
Bet tikai mīļi ieskauts.
Un no asiem vēju vārdiem pasargāts
Ar lapām ,kas mūžam nenobirs...
Un tikai tāpēc...ka man esi TU.
Ключевые слова: dzeja attiecibas3
Комментарии (6)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Kurzemniece E. 13 июня 2012 01:03arī sievām gribās reizēm būt pasargātām kaut vai no ikdienas rūpēm,no viltus,no krāpšanas,no nevērības un otra nevēmes paSARGĀT UN PALĪDZĒ,uzticēties
Evita A. 12 июня 2012 23:07Jauks dzejolis !
Удалённый пользователь
12 июня 2012 23:07... jo man esi Tu ,
cik daudzreiz šie sacīti -
vārdi ,
veci, kā pasaule ...
no debesīm atsakās kāds ,
un pasaules ,
jo man esi Tu -
viņš saka ,
debesis manas uz zemes ,
vienīgā tāda -
uz pasaules ...
/Viva/
Удалённый пользователь
12 июня 2012 21:20pats sacerēji, malacītis.
Удалённый пользователь
12 июня 2012 20:39
IEVA I. 12 июня 2012 20:02