Ir tādi, kas briesmīgi gaida to pasaules galu, kas it kā būšot kaut kādā tur decembrī. Nezinu, vai pēc Maiju kalendāra (viņiem taču tas esot tikai "pagaidu"), vai Nonas pareģojumiem... Pasaules galā nebūšot nekādu problēmu. Viņiem nebūs. Kāds slavens dzejnieks jau ir teicis - pastāvēs tas, kas pārvērtīsies. Tiem gaidītājiem arī šodien nav nekādu problēmu, jo "Dievs tā teicis, liktenis tā lēmis". Tik tālu tic tam savam liktenim, ka pat gatavi nomirt ar pliku patriotismu un dzimtenes mīlestību."Liktenis jau tā lēmis", ka bez savienībām mazā Latvija nevar - no vienas izgāja, ātri iegāja otrā. Ja kāds iedomāsies prasīt atvainošanos par to, kas gadu gaitā sastrādāts - kādas muļķības, liktenis tak tā lēmis bija un ir. Tas jau sīkums, ka par sastrādāto būs jāmaksā jaunajām paaudzēm. Tie, kas šodien ir pie varas, ir tikai pašu audzināti. Pašu izaudzināti tādi, kas baro tikai ar solījumiem. Un šitie pašu audzinātie jau izaudzinājuši tādus, pret kuriem kaut kā mēģina cīnīties izglīt ministrs, kurš pēc skata nemaz īpaši gudrs neizskatās. Nedrīkstot laist skolā iekšā tos briesmoņus. Nezin no kurienes tie briesmoņi uzradušies.... Kolhozā nekad neesmu strādājusi, bet tajos bija viena laba lieta, manuprāt, - tur bija brigadieri, kas norādīja, kur un ko darīt. Nu jau daudzus gadus visi ir saimnieki. Saimnieki ir arī tie, kuriem kolhozu laikā ilgi un gari bija jāstāsta, kas un kā jādara. Līdz kāpēc nemaz netika. Un šitie saimnieki nu izaudzinājuši jaunos, kas vada, vai izliekas vadām, visu valsti. Vai tad "apbrīnojumi gudrs" nav labklājības ministrijas aicinājums piemaksāt par cilvēku pārvietošanos no tiem reģioniem, kur darba nav, uz tiem, kur ir. Par visus interesējošām veselības lietām - ne jau ministrija vai tikai paši dakteri nosaka ārstēšanas veidus, bet bankas, naudas aizdevēji valstij.Mēs kaut kā izdzīvosim, ne jau tādas elles un pasaules gali vien piedzīvoti. Bet jaunie? P.S. Mana Mūza šoreiz atjāja ar Pegazu vārdā Andrejs.